Tādējādi ir radīts valsts budžeta neefektīvas izlietošanas risks aptuveni 834 000 eiro apmērā, secinājuši revidenti.
Viņi atgādina, ka pārkāpumi Publisko iepirkumu likuma normu piemērošanā valsts pārvaldē notiek jau vairākus gadus. Turklāt salīdzinājumā ar 2013.gadu pērn konstatēto pārkāpumu apmērs ir būtiski pieaudzis - 2013.gadā kopējais apmērs bija 212 000 eiro.
Šāda situācija liecina par būtiskiem trūkumiem iestāžu iekšējās kontroles sistēmā un par nepietiekamiem uzraudzības pasākumiem, norāda revidenti.
Pārkāpumus pagājušajā gadā pieļāvušas Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Ārlietu ministrija, Vides un reģionālās attīstības ministrija un Iekšlietu ministrija.
Analizējot publiskos iepirkumus, revidenti secinājuši, ka iepirkumi tika sadalīti vairākās daļās, kas ļāvis izvairīties no iepirkuma procedūras veikšanas. Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotības iestāde, noslēdzot septiņus līgumus par būvdarbu veikšanu 228 000 eiro apmērā, nav organizējusi vienotu iepirkumu procedūru. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestādes ir iegādājušās preces un pakalpojumus 134 000 eiro apmērā, bet iepirkuma procedūra par to nav veikta. Iekšlietu ministrijas padotības iestāde iepirkuma procedūras dokumentācijā ir mainījusi samaksas nosacījumus, veicot priekšapmaksu 20% apmērā no kopējās līguma summas par vieglo automašīnu un motociklu iegādi Valsts policijas vajadzībām.