Lai gan mēnesis vēl nav noslēdzies, laika prognozes liecina, ka aprīļa izskaņā Latvijā vairs nav iespējami ievērojami nokrišņi.
Kopš mēneša sākuma nokrišņu daudzums valstī vidēji bijis tikai trīs milimetri jeb 9% no normas.
Iepriekšējais mazākais nokrišņu daudzums aprīlī bija 1974.gadā - nepilni pieci milimetri, kas atbilst 11% no tālaika normas un nepilniem 15% no mūsdienu normas. Par normu sauc aritmētisko vidējo rādītāju 30 gadu periodā.
Savukārt iepriekšējais sausākais aprīlis šajā gadsimtā bija 2009.gadā, kad vidējais nokrišņu daudzums Latvijā bija septiņi milimetri.
Valsts lielākajā daļā šomēnes bijis mazāk nekā trīs milimetri nokrišņu jeb trīs litri kvadrātmetrā, dažās novērojumu stacijās izmērītais nokrišņu daudzums nav sasniedzis pat vienu milimetru. Vairāk nekā pieci milimetri nokrišņu bijis Ziemeļkurzemē, kā arī Siguldā.
Sausākais aprīlis seko sausajam 2018.gadam, kad nokrišņu summa valstī vidēji bija mazākā kopš 1924.gada, kad visā valsts teritorijā sāka darboties vienots meteoroloģisko novērojumu tīkls.
Jau ziņots, ka vairākās upēs ūdens līmenis šomēnes sasniedzis zemāko atzīmi, kāda novērota aprīlī.
Sausums veicinājis arī gaisa kvalitātes pasliktināšanos. Trešdien, 24.aprīlī, lielā sausuma un vēja, kā arī Austrumeiropā degošo mežu ietekmē Liepājas un Rucavas monitoringa stacijā reģistrēta lielākā putekļu koncentrācija novērojumu vēsturē. Iepriekš 18.aprīlī līdzīgs antirekords tika sasniegts Rīgā.
Ar sausumu šopavasar saistīts arī postošu salnu un karstuma risks. Ilgstošs sausums izkaltē augsni un augāju, samazinot gaisa mitrumu un mākoņu daudzumu. Tas veicina straujāku gaisa atdzišanu naktīs un straujāku sakaršanu dienas laikā.
26. un 27.aprīlī daudzviet Latvijā tika pārspēti karstuma rekordi, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +27 grādiem, savukārt Klaipēdā, Lietuvā, termometra stabiņš pakāpās līdz pat +28,9 grādiem.
No ziemeļaustrumiem ieplūstot vēsākam gaisam, tuvākajās naktīs daudzviet Latvijā gaidāma spēcīga salna, un pastāv iespēja, ka maijā tiks pārspēts kāds aukstuma rekords.