Pēc apstiprināšanas amatā 16. janvārī viņš vērtēja, ka, no vienas puses, jaunais medijs varētu būt veids, kā piesaistīt Eiropas Savienības (ES) naudu. Taču, viņaprāt, šī ideja ir atbalstāma, ja tiešām šāda medija veidošana nozīmē gan papildu naudu, gan, pats galvenais, jaunu kvalitatīvu saturu gan klausītājiem, gan skatītājiem.
"Ja vienkārši kaut ko apvieno, tad noteikti cietīs vai nu televīzijas skatītāji vai radio klausītāji. Ja tiek atrasts veids, kā finansiāli iegūst, tad jā," vērtēja Siksnis.
Viņš gan uzskata, ka arī šajā gadījumā radio un televīzijai jāpaliek redakcionāli neatkarīgai. "Mani pat neuztrauc tik daudz, vai ir tāds amats kā LR ģenerāldirektors, bet kādam radio direktoram kā radio specifikas pārzinātājam būtu jāpaliek," teica Siksnis. Pēc viņa domām, patlaban zem koncepcijas par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi palikts ļoti daudz neskaidru lietu, kas rada pamatu dažādām spekulācijām.
Vaicāts, vai vispār vienotā medija veidošana ir nepieciešama un, piemēram, ES naudu var piesaistīt, arī darbojoties atsevišķi, Siksnis norādīja, ka to LR jau dara. Viņš gan uzskata, ka Eiropas fondi nevar būt bezgalīgs risinājums, jo tam ir nepieciešams līdzfinansējums.
Siksnis atbalsta vienotas interneta platformas veidošanu, radio un televīzijai apvienojot labāko. "Jāsāk ar kopīgu datubāzi, kur radio un televīzijas žurnālistu veidotais ir pieejams un izmantojams. Tas varētu būt sākums. Lai to izdarītu, arī vajag naudu, bet, ja to izdodas izdarīt, pēc būtības nekas tālāk vairs nebūtu vajadzīgs," sprieda LR vadītājs.
Kā ziņots, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 16.janvārī par LR vadītāju vienbalsīgi iecēla līdzšinējo Ziņu dienesta vadītāju Siksni, kurš pēc iepriekšējā LR ģenerāldirektora Dzintra Kolāta aiziešanas no amata pērnā gada rudenī jau pildīja šos pienākumus. Siksnis dzimis 1974.gadā, mācījies Cēsu rajona Priekuļu vidusskolā, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē ieguvis bakalaura grādu politikas zinātnē. Kopš 1994.gada gandrīz bez pārtraukumiem strādājis LR - par ārzemju ziņu redaktoru, LR starptautisko notikumu komentētāju, ārzemju norisēm veltīto tiešā ētera diskusiju vadītāju, vecāko korespondentu ārzemju ziņu nodaļā, ekonomikas ziņu redaktoru. 2007.-2008.gadā bija Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta redaktors, raidījuma "De facto" vadītājs, 2008.gadā kļuva par LR Ziņu dienesta vecāko producentu, kopš 2009.gada - LR Ziņu dienesta vadītājs.
Koncepciju par jauna sabiedriskā medija veidošanu izstrādājusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Tā pērn rudenī ir izsludināta valsts sekretāru sanāksmē. Koncepcijā iekļauti trīs Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides risinājuma varianti - piesardzīgā risinājuma variants, progresīvā risinājuma variants un radikālā risinājuma variants.