Siliņa: Mikrouzņēmumu darbiniekus uztur citi darba ņēmēji

Likuma izmaiņu izskatīšana Saeimā vairākkārt atlikta. Paši mikrouzņēmumi nav gatavi radikālām pārmaiņām un standarta nodokļu maksāšanas režīmam. Lauku uzņēmēja Agita Hauka jau no likuma pieņemšanas brīža izmanto iespēju maksāt mikrouzņēmuma nodokli. Viņas uzņēmuma gada apgrozījums ir ap 15 tūkstošiem latu un viņa joprojām nav gatava maksāt pilnu nodokļu programmu: "Iespējams atkal tie, kas bija iznākuši no ēnu ekonomikas ar to, ka drīkstēja būt 70 tūkstoši apgrozāmais un pieci darbinieki, viņiem atkal būs jādomā, kā strādāt, jo nodokļu slogs mums ir tik milzīgs." Grafiskās vizualizācijas uzņēmuma Giraffe visualizations group nodarbina piecus darbiniekus un, iespējams, jau šogad pārsniegs likumā noteikto 70 tūkstošu latu apgrozījuma robežu. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Opelts Latvijas radio atzina, ka mikronodokļa režīmā darboties pašlaik ir komfortabli: "Tā ir vispateicīgākā forma, kā sākt biznesu." Tā kā uzņēmums dibināts pašu līdzekļiem bez investora piesaistes, normālā nodokļu maksāšanas režīmā tas vispār nebūtu tapis.Nacionālās apvienības deputāts Romāns Naudiņš rosina strādājošo skaitu mikrouzņēmumos palielināt līdz desmit un apgrozījumu līdz 100 tūkstošiem latu. Šo ideju deputāts pamato ar Eiropas pieredzi: "Eiropas Komisija definē, ka mikrouzņēmumi ir līdz 10 darbiniekiem. Šis skaitlis nav no pirkta izzīsts, bet gan vēsturiski veidojies, iezīmējot mikrouzņēmumus kā ģimenes uzņēmumus, kuros dzimst uzņēmējdarbības ideja un pakāpeniski no mikro pāraug makro idejā."Savukārt neatkarīgo deputātu pārstāve Elīna Siliņa rosina pilnīgi pretēji - samazināt pieļaujamo apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem latu un palielināt nodokļa likmi līdz 15%. Deputāte atgādina apstākļus, kādos mikrouzņēmuma nodoklis tika pieņemts: "Diezgan saspīlētā situācijā Saeimas komisijā notika mazākumsolīšana. Populistiski bez aprēķiniem tika sākts izsolīt arvien mazākas un mazākas nodokļu likmes. Lai šī likme būtu zemāka nekā netīrās naudas atmazgāšanas likme. Viņš ir nesamērīgi zems, ja salīdzina ar to nodokļu režīmu, kas ir pārējiem uzņēmumiem."Galvenais iemesls likuma izmaiņu rosināšanai ir netaisnības novēršana, Latvijas radio skaidro deputāte. "Gan šodien, gan nākotnē mikrouzņēmumu darbiniekus jau uztur citi darba ņēmēji ar savām nodokļu iemaksām. Gan tas attiecas uz nākotnes pensijām, kuras mikrouzņēmumu darbinieki nopelnīs 30-40 latu vērtībā, bet valsts viņiem garantēs minimālo pensiju 68 lati, kas nozīmē, ka pārējie darba ņēmēji ar savām sociālām iemaksām par katru mikrouzņēmuma darbinieku maksās mēnesī, piemaksās viņam pensiju 40-50 lati," norāda Siliņa.Turklāt jau pašlaik mikrouzņēmumu darbinieki zināmā mērā tiek dotēti no parasto uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem. Deputāte Latvijas radio atzina: "Mikrouzņēmuma darbinieks vidēji pašvaldības budžetam caur iedzīvotāju ienākuma nodokli samaksā 10 latus. Vidēji visi citi darba ņēmēji, kas strādā normālā nodokļu režīmā, samaksā aptuveni 80 latus. Vai tad mikrouzņēmumu darbinieki neizmanto pašvaldības pakalpojumus? Bērnudārzus, slimnīcas, infrastruktūru?"Eksperti gan lielākoties uzskata, ka mikrouzņēmumu nodokļa likumā neko nevajadzētu mainīt, jo pašreiz tas darbojas gana labi. "Līdz zināmam līmenim uzņēmējdarbībai visā pasaulē nodokļu slogs ir mazāks un vienkāršots. Lai veicinātu uzņēmējdarbību un veicinātu, ka cilvēki paši sevi nodrošina, lai attīstās ģimenes uzņēmumi, lai attīstās mazie uzņēmumi, kas daudzās ekonomikās ir to mugurkauls," Latvijas radio skaidroja investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Viena no idejām ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju loku ir vēlme tikt vaļā no krāpniekiem, kuri sadala lielāku uzņēmumu mazākos, lai tādā veidā optimizētu nodokļus. Eksperts uzskata, ka tas tomēr nav pietiekams iemesls apgrūtināt mikronodokļa maksātāju dzīvi: "VID šo praksi mēģina izskaust. Viņiem ir metodes, kā ar to cīnīties. Domāju, ka tādā veidā nevajag izliet no vannas netīro ūdeni kopā ar bērnu. Ja VID nepieciešami kādi papildus instrumenti, tad lai VID arī dod priekšlikumus. Domāju, ka šos uzņēmumus vajag saglabāt."Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka galvenais, mainot likumu, ir raudzīties, lai tas sasniedz savu mērķi: „Tā ir valsts atbalsta programma, ir jāzina mērķis un efektivitāte. Nav tik svarīgi, cik no viņiem iekasēts nodokļos, jo nožēlojami būtu, ja mikrouzņēmumu programma būtu vajadzīga tikai negodīgo apkarošanai. Svarīgi, cik no mikrouzņēmumiem paliek par darboties spējīgiem uzņēmumiem.”Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš uzskata, ka pašreiz nav īstais brīdis šajā likumā ko mainīt. „Likuma pārskatīšana ir ar riskiem. Mēs būtu apmierināti, ja šo likumu neaiztiktu. Ja skatāmies likuma izmaiņu režīmā, tad pareizāks virziens ir šajā likumā paredzēto nodokļu režīmu paplašināt, lai tie, kuri aug, varētu turpināt izmantot šo režīmu,” skaidro LTRK vadītājs. Endziņš rosina, ka mikronodokļa maksātājiem vajadzētu piedāvāt pakāpenisku pārejas režīmu uz normālu nodokļu maksāšanas režīmu.Mikrouzņēmuma nodokļa likums jau divas reizes Saeimas plenārsēdē izņemts no darba kārtības tieši pretrunīgo viedokļu dēļ. Atbildīgās budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs atgādina likuma sākotnējo ideju: “Tas nav iedomāts kā pastāvīgs uzņēmējdarbības veids. Tas ir tikai sākums un krīzes risinājums.”Reirs arī pārliecināts, ka likumam pašreiz nav nepieciešamas izmaiņas: „Uzskatu, ka likums ir jāmaina tad, ja ir kādas problēmas. Ar apgrozījumu līdz 70 tūkstošiem strādā vairāk nekā 90% uzņēmumu. Tātad nav pieprasījums pēc strādājošo skaita palielināšanas un pēc lielāka apgrozījuma.”Jau šo ceturtdien likumu izskatīs Saeimas sēdē.