"Esmu laimīgs, ka man paveicās būt toreiz TV. Iegūt reitingu 84% no potenciālās auditorijas - tas ir rekords, ko praktiski nevar atkārtot. Varbūt arī labi, ka tagad nav un, visticamāk, arī nebūs viens tāds mediju produkts, ko visi klausīsies, skatīsies vai lasīs. Visam savs laiks. Mierīgā situācijā auditorijai jāsadalās - katram jāskatās, jāklausās, jālasa tie mediji, kas tieši viņu individuāli interesē. Pat tviterī ikviens seko cilvēkiem, kuri viņam nodrošina iespēju uzzināt kaut ko jaunu tieši par tām tēmām, kas viņu interesē," paudis Šipkēvics.
Viņš skaidrojis, ka raidījuma Labvakar! situācija bija unikāla, jo Latvijā bija tikai divi TV kanāli, turklāt raidījums sniedza informāciju visiem cilvēkiem, kuriem bija eksistenciāli svarīga viņu drošība un nākotne.
"Mēs TV ekrānā runājām par jautājumiem, kas tobrīd bija svarīgi visiem, un tas apvienoja dažāda vecuma, sociālā statusa, nacionalitātes un izglītības līmeņa cilvēkus ar ļoti dažādām intelektuālajām vajadzībām. Cilvēki iesaistījās raidījuma attīstīšanā, mūs vairs nevarēja apklusināt, jo mūs sargāja mūsu skatītāji. Ja skatītājiem pateiktu, ka raidījumu vairs nerādīs, bet būs jāskatās Čaikovska Gulbju ezers, visiem būtu skaidrs, ka nav labi. To neviens neuzdrošinājās," klāstījis Šipkēvics.
Vērtējot Latvijas mediju vides izaicinājumus mūsdienās, Šipkēvics paudis, ka rūpīgi jāseko līdzi dažādu paaudžu interesēm un vēlmēm, kā iegūt nepieciešamo informāciju.
"Strādājot mediju vidē, jāsaprot, ka šolaiku jaunieši mediju neuztver normāli - no manas paaudzes skatupunkta raugoties. Ja tagad vecāki nelieto tviteri vai feisbuku, par savu bērnu dzīvi būtībā neko nezina. Man pašam bijusi tāda situācija, ka tikai no sociālajiem tīkliem uzzinu, ka nākamajā dienā mans dēls būs olimpiskajās spēlēs. Temps šolaiku dzīvei ir mežonīgs, un jaunieši šim tempam pielāgojušies pirmie, viņus noķert "frekvenču ķeselē" ir ļoti grūti, viņiem vajag mobilo vidi," paudis radio SWH vadītājs.
Tomēr, pēc Šipkēvica domām, arī interneta invāzija nevar iznīcināt citus medijus - presi, radio vai TV, jo katrs medijs vienkārši spēcīgāk izmantos savus trumpjus. Ļoti labi, ja mediji saslēdzas kopā, un radio ir stiprāks tad, ja iet roku rokā ar citiem medijiem - ar drukāto presi, interneta portālu, TV kanālu, viņš izteicies.
"Lielā konkurence radio jomā saistīta ar to, ka radio nav tik dārgs medijs, lai tieši radio sektorā neienāktu cilvēki, kuri ir turīgi un grib radio kā hobiju. Latvijā ir radiostacijas, kas darbojas hobija līmenī. Cilvēkiem patīk tajās darboties, viņi nevar īpaši piedalīties reklāmas tirgū, bet nav arī šādu uzdevumu izvirzījuši, jo naudu pelna kādā citā biznesā. Radio viņiem ir tikai hobijs - dārgs, bet hobijs. Gan avīzes izdošana, gan it īpaši televīzijas izveidošana būtu daudz dārgāks hobijs nekā sava radiostacija," paudis Šipkēvics.
Pašlaik akciju sabiedrības Radio SWH paspārnē darbojas jau piecas radiostacijas - radio SWH, krieviski raidošā SWH+, SWH Rock, jauniešu auditorijai domātais Spin FM, kas kopš pagājušās nedēļas darbojas tikai interneta vidē, bet tās vietā FM raida jauna radiostacija SWH Gold, kas atskaņo 80. un 90.gadu Soft Pop, Lounge un Contemporary Easy Listening žanru mūziku.
Visu interviju ar Jāni Šipkēvicu lasiet pirmdienas, 17.februāra laikrakstā Diena!
Nu toreiz
Vai ne?