Uzsvars uz mācībām klātienē
Aizvadītās nedēļas sākumā tika paziņots, ka turpmāk skolēnu Covid-19 testēšana notiks reizi divās nedēļās. Ja saslimstības ar koronavīrusu gadījumu skaits turpinās pieaugt testēšanas biežums varētu tikt pārskatīts. Līdz šim veiktie pirmo nedēļu testi ir ļāvuši ne tikai atsākt mācības klātienē, bet arī novērst saslimstības ar Covid-19 uzsliesmojumus 215 izglītības iestādēs, liecina Veselības ministrijas (VM) apkopotā informācija.
Taču pēc pēdējiem Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotajiem datiem pašlaik saslimstības ar Covid-19 dēļ mācības attālināti turpina 286 izglītības iestādes. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Inta Bērziņa portālam Diena.lv norāda, ka pagaidām "izglītības process īstenojams uz noteiktu laika periodu, ja karantīnas vai izolācijas pasākumi ir noteikti izglītojamajam vai vienai klasei, vai karantīnas pasākumi noteikti skolai, skolas teritoriālai struktūrvienībai".
Jautāta, vai ņemot vērā, ka saslimstības līmenis ar Covid-19 pieaug katru dienu, vai pastāv iespēja, ka arī šogad mācības varētu pāriet uz attālināti "tiešsaistes režīmā" I, Bērziņa atbild: "Uzstādījums joprojām paliek - maksimāli ilgi nodrošināt klātienes mācības. Tāpēc liels akcents likts uz skolu dibinātāju un vadītāju tiesībām noteikt un uzņemties pilnu atbildību par drošas mācību vides nodrošināšanu - tiesības lemt par rotācijas principa piemērošanu, mācību sākuma un beigu laiku elastīgu maiņu u.c.."
IZM pārstāve skaidro, ka pašlaik izglītības process attālināti var tikt īstenots divos gadījumos - ja karantīnas vai izolācijas pasākumi ir noteikti mācību priekšmeta skolotājam un viņš ir piekritis, ka var turpināt vadīt mācību stundas attālināti. Ja pedagogs ir guvis sadzīviskas traumas, vai arī skolas vadība pamatotu iemeslu dēļ ir atstādinājusi skolotāju no darba klātienē, arī šādos gadījumos mācību process var tikt īstenots attālināti.
Arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga portālam Diena.lv uzsvēr, ka esošajos apstākļos ir jādara viss, lai mācību procesu būtu iespējams pēc iespējas ilgāk organizēt klātienē. Bērziņa norāda, ka esošajā situācijā "ministrija par savu vissvarīgāko uzdevumu ir izvirzījusi klātienes mācības pirmsskolās, skolās, augstākajās, kā arī profesionālajās izglītības iestādēs, jo tas ir galvenais priekšnoteikums kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai".
I.Bērziņa skaidro, ka IZM ir rosinājusi atteikties no iepriekš normatīvajos aktos nostiprinātā reģionālā principa, kas paredzēja izglītības procesa norises noteikumus atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attiecīgajā pašvaldībā. "Ja konkrētajā izglītības iestādē situācija ir labvēlīga, klātienes mācības ir iespējams īstenot arī tad, ja reģionā ir augsts un ļoti augsts epidemioloģiskais risks. Tāpat, liels akcents likts uz skolu dibinātāju un vadītāju tiesībām noteikt un uzņemties pilnu atbildību par drošas mācību vides nodrošināšanu - tiesības lemt par rotācijas principa piemērošanu, mācību sākuma un beigu laiku elastīgu maiņu u.c.. Lēmumi tostarp tiek pieņemti, ievērojot vakcinācijas aptveri izglītības iestādē, ar iespēju tādējādi turpināt mācības klātienē," pauž IZM pārstāve.
"Lai gan solījums ir, ka skolas būs pēdējās, kas tiks slēgtas, realitātē mēs redzam, ka notiek pretējais – tiklīdz ir kaut vai viens saslimušais, tā visa klase uz pusmēnesi iet karantīnā," spriež Vanaga un piebilst, ka tas attiecas uz 1.-5.klasēm. LIZDA vadītāja skaidro, ka IKVD ziņojums saistībā ar mācību vielas apgūšanu attālināti parāda, ka 30% līdz 50% gadījumos mācību vielas apgūšana attālināti skolēniem ir bijusi visai sarežģīta un problemātiska. Pētījumi arī parāda, ka daudziem skolēniem, it īpaši pusaugu vecuma, ir cietusi arī emocionālā veselība.
Dažās skolās mācību process klātienē esošajiem skolēniem un karantīnā esošajiem skolēniem tiek organizēts vienlaicīgi. Proti, daļa skolēnu mācību vielu apgūst klātienē, daļa attālināti. "Skolotājs vai nu izveido piekļuvi prezentācijai ar visu stundas vielu Zoom platformā, vai arī skolēni, kas mācās attālināti klausās mācību stundu kā "radio". Jāpiebilst, ka strādājot šādā režīmā skolotājs nevar pilnvērtīgi vadīt mācību stundu, jo viņam ir jāuzrauga, gan skolēni, kas mācās klātienē, gan tie, kas mācās attālināti," skaidro Vanaga. Kā piemēru viņa min Ādažu skolu, kur, lai šādu mācību apguves modeli īstenotu, skola apmaksā pedagoga palīgu, lai nodrošinātu, ka gan klātienē, gan attālināti skolēni apgūtu vienlīdzīgi mācību vielu.
“Tas zināmā mērā ir tāds kā hibrīda modelis, kas priekš skolotāja ir dultslodze, jo viņam ir jānodrošina, ka gan klātienes skolēni, gan tie, kas mācās attālināti, vielu apgūst vienlīdzīgi,” stāsta I.Vanaga.
Testēšana skolās atšķiras
Uz Dienas.lv jautājumu, kā skolās tiek organizēta skolēnu un izglītības iestāžu darbinieku testēšana, LIZDA vadītāja atbild, ka vienotas sistēmas nav. "Testēšana tiek organizēta ļoti dažādi. Jāņem vērā, ka laboratorijas, kas testus apstrādā, iespējas un kapacitāte ir atšķirīga,” stāsta I. Vanaga. Viņa norāda, ka pašlaik Covid-19 testēšana tiek organizēta mācību iestādēs. Jautāta vai ir gadījumi, kad bērnam analīzes ir jānodod ārpus skolas, I.Vanaga atbild, ka skolas vadība var rekomendēt griezties pie ģimenes ārsta pēc nosūtījuma uz Covid-19 testu, ja bērns attiecīgajā dienā, kad ir jāveic tests, nav bijis skolā. "Var arī būt situācijas, kad bērns ir bijis kā kontaktpersona, bet viņam nav izteikti saslimstības simptomu, tad ir iespēja desmitajā dienā veikt testu. Arī šajos gadījumos ir jāiet pie ģimenes ārsta pēc nosūtījuma. Arodbiedrība ir lūgusi atvieglot šo procesu, proti, lai bērni varētu analīzes nodot bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Pašlaik ir tā, ja bērnam ir jāveic tests ārpus skolas, viņš dodas pie ģimenes ārsta pēc nosūtījuma, attiecīgi pēc tam tiek veikts tests. Negatīva rezultāta gadījumos ģimenes ārstam ir jāizsniedz izziņa vecākiem, ka bērns var atgriezties skolā un turpināt mācības klātienē. Arodbiedrība arī ir izvirzījusi priekšlikumu ņemt piemēru no kaimiņiem igauņiem, kur gadījumos, ja klasē ir viens sasirgušais nesūta visu klasi 14 dienu karantīnā, bet gan veic atkārtotus testus. Tie skolēni, kuriem ir negatīvi testi turpina mācības klātienē," skaidro LIZDA vadītāja.
Viņa piebilst, ka arodbiedrība arī ir rosinājusi veikt valsts apmaksātas, brīvprātīgas atkārtotas Covid-19 analīzes vakcinētajiem un koronavīrusu pārslimojušajiem pedagogiem, "ar domu, lai izglītības sistēmā mēs būtu vienu soli tuvāk drošai mācību videi un varētu maksimāli ilgi nodrošināt mācības klātienē".
LIZDA skatījumā, septembra mēneša pieredze parāda, ka arī pārslimojušie un vakcinētie var pārnēsāt vīrusu, kā rezultātā arī šādos gadījumos tiek noteiktas karantīnas audzēkņiem, un mācības tiek turpinātas attālināti. Vanaga skaidro, ka šobrīd tikai nevakcinētajiem pedagogiem ir jāveic Covid-19 tests reizi nedēļā. Runājot par kārtību, kādā tiek organizēta skolēnu testēšana, viņa norāda, ka testu biežumu nepieciešamību būtu jāizvērtē atbilstoši saslimstības rādītājiem pašvaldībās. Viņasprāt, pašvaldībās, kurās ir augstāki saslimstības ar Covid-19 rādītāji, iespējams, būtu jāveic biežāk testi skolās, piemēram, reizi nedēļā, savukārt pašvaldībās, kurās ir zemāki saslimstības rādītāji - retāk.Tāpat Vanaga norāda, ka izvērtējot testu biežuma nepieciešamību, jāņem vērā būtu ne tikai teritoriālais aspekts, bet arī skolēnu vecums. "Piemēram, varbūt 1.-3. klašu vecuma grupās saslimstības ar Covid-19 gadījumu nav tik daudz, līdz ar to testēšanas biežums varbūt reizi divās nedēļās," spriež Vanaga un piebilst, ka šādi iespējamie risinājumi varētu arī mazinātu noslogotību laboratorijām.
Medmāsiņu skolās trūkst
Arī Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) vadītājs Rūdolfs Kalvāns portālam Diena.lv skaidro, ka, ja skolēns, kaut kādu iemeslu dēļ nav bijis konkrētajā dienā skolā, Covid-19 tests ir jāveic ārpus skolas, taču ir skolas, kuras "izmanto savas paraugu rezerves". Proti, konkrētais skolēns analīzes nodod medmāsai citā dienā, nevis tajā, kurā ir paredzēts. Pēcāk medmāsa konkrētā skolēna analīzes nodod attiecīgajai laboratorijai, kas apkopo testu rezultātus.
“Tas ir tāds mistisks process [analīzes nodot citā dienā], un principā tā darīt nedrīkst. Ja skolēns ir izlaidis skrīninga dienu, viņam nevajadzētu iet uz skolu tikai, lai nodotu analīzes māsiņai, lai pēc tam atkal dotos mājās, ” pauž LIVA vadītājs.
Viņš skaidro, ka, ja skolēns ir bijis kontakpersona vai arī slimojis, lai atgrieztos skolā pēc desmit dienām ir nepieciešams negatīvs testa rezultāts. Savukārt atgriežoties pēc 14 dienām, ir nepieciešams gan negatīvs testa rezultāts, gan izziņa no ģimenes ārsta, taču asociācija plāno virzīt priekšlikumu VM, ka pēc 14 dienu pašizolācijas tests nebūtu jātaisa, lai varētu turpināt mācības. "Ja pēc 14 dienām bērnam nav simptomu, ģimenes ārsts dod izziņu, ka skolēns var atgriezties skolā. Esošajā situācijā skolas vadība kopīgi ar vecākiem analizē un meklē risinājumus, lai skolēni varētu pēc iespējas ātrāk turpināt mācības klātienē. Situācijas ir ļoti dažādas, un, ja ir gadījumi, kuros nav iespējams rast risinājumu skolas konsultējas ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC),” atzīst. Kalvāns.
“Priekšlikums izvērtēt testēšanas biežumu atkarībā no saslimstības līmeņa pašvaldībās bija arī minēts pirms divām nedēļām nosūtītajā LIVA vēstulē abām ministrijām. Tobrīd problēma ar skolēnu testēšanu bija samilzusi un viss process apstājies. Asociācija piedāvāja trīs opcijas: divas no tām bija mainīt testēšanas ciklu no vienas nedēļas uz divām nedēļām, un viena alternatīva bija noteikt testēšanas biežumu atkarībā no saslimstības ar Covid-19 kumulatīvā rādītāja pašvaldībās,” stāsta LIVA vadītājs un piebilst, ka abas ministrijas vienojās par pirmo variantu - veikt skolēnu skrīningu reizi divās nedēļās. Ņemot vērā, ka situācija mainās no dienas uz dienu, Kalvāna skatījumā, pēc kāda laika ministrijām varētu nākties atkal pārskatīt šo jautājumu.
Jautāta, vai esošajā situācijā nebūtu labāk ieviest vienotu sistēmu, kādā skolās tiek veikta skolēnu un darbinieku testēšana, LIZDA vadītāja Vanaga atbild, ka tas ir atkarīgs no izglītības iestādēs pieejamā cilvēkresursa. "Ir izglītības iestādes, kur medmāsiņa ir pieejama visu darba laiku un pašvaldības piešķir papildus cilvēkresursus, līdz ar to šie pienākumi ir uzticēti skolas medmāsai. Taču ir izglītības iestādes, kurās medmāsiņas ir uz pusslodzi, proti, trūkst speciālistu. Laboratorijas piegādā testus vienā kastē, taču tie ir jāsadala starp klasēm un darbiniekiem. Skolās, kur trūkst cilvēkresursu palīgā nāk mācībspēki," stāsta Vanaga un piebilst, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc skolām ir tik atšķirīga pieeja, kā tiek organizēts analīžu nodošanas process.
Savukārt Kalvāns norāda, ka precīzas statistikas par to, cik skolās trūkst personāla, kas varētu uzņemties Covid-19 testēšanas procesa organizēšanu, nav. Viņaprāt, uz pandēmijas laiku skolās, kur ir 150 un vairāk skolēnu, pašvaldībām būtu jānodrošina medpersonāls, vismaz uz pusslodzi, kas būtu atbildīgs par analīžu savākšanu. "Taču tas jau ir pašvaldību kompetencē, nevis IZM vai VM. Pašvaldībām būtu jānodrošina skolām medpersonāls un attiecīgi arī darba samaksa šiem speciālistiem," spriež Kalvāns un piebilst, ka šis jautājums ir arī iepriekš apspriest, taču pašvaldību atbilde ir tāda, ka trūkst speciālistu. Izteikts medmāsiņu trūkums skolās ir attālākās pašvaldībās, kur nav iespējams atrast personālu ar atbilstošu izglītību.
Runājot par klātienes mācību ilgtspējību un spēju nodrošināt maksimāli drošu vidi skolēniem, LIVA vadītājs norāda, ka šo aspektu izpilde ir atkarīga no tā, cik sabiedrība atbildīgi izturēsies pret savu veselību. "Tas, cik lielā mērā sabiedrība, ievēro visas prasības saistībā ar Covid-19, cik aktīvi vakcinēsies, tas viss rezonē skolas vidē. Izglītības iestādes no savas puses pašlaik dara visu, lai nodrošinātu drošu vidi skolēniem – tiek veikta dezinfekcija, personāls vakcinējas, tiek sekots līdzi, lai tiktu ievērotas prasības par maskām, u.c. veida prasības. Taču skolas nevar izsekot līdzi tam, kas notiek ballītēs, sporta laukumos, mājās un izklaides vietās. Ņemot vērā, ka tagad testēšana ir reizi divās nedēļās lielāka atbildība gulstas uz ģimenes pleciem - varbūt tomēr ir vērts pārdomāt savu attieksmi pret vakcināciju, nevis gaidīt, kas notiks pēc divām nedēļām, apmeklējot Krastmalas piketus," pauž Kalvāns.
Jautāts, vai, ja šogad mācības tiktu turpinātas attālināti, lai izvairītos no saslimstības gadījumiem skolās, Kalvāns atbild, ka tas būtu tas pats, kas "pielikt šķību krēslu pie šķība galda, lai viss izskatītos taisni". "Tas nerisinātu esošās problēmas – ir jāvakcinējas visiem, nevis jāmeklē apkārt ceļi, kā kaut ko nedarīt," spriež LIVA vadītājs.