Skrejriteņu dēļ augustā noticis 21 satiksmes negadījums, būs ierobežojumi

Pagaidām elektrisko skrejriteņu dalību ceļu satiksmē regulē velosipēdiem paredzētie satiksmes noteikumi. Plānots, ka SM kopā ar Valsts policiju (VP) un VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sagatavos priekšlikumus likuma grozījumiem un Ceļu satiksmes noteikumiem, ko virzīs izskatīšanai valdībā un Saeimā. Viena no galvenajām problēmām ir šo braucamrīku definēšana, proti, ja normatīvie akti skaidri pasaka, kas ir velosipēds, tad attiecībā uz elektriskajiem skrejriteņiem pagaidām nepastāv skaidras definīcijas. Arī citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, to skaitā Vācija un Francija, ir saskārušās ar šādu problēmu – arvien vairāk uzņēmumu piedāvā nomas pakalpojumus un šos transportlīdzekļus "izmanto arī pietiekoši daudz nekritiski domājošu cilvēku, kā rezultātā arī notiek nelaimes gadījumi", norāda Vectirāns.
 

Jābūt noteikumiem

Jautājums par to, kādus satiksmes noteikumus un ierobežojumus piemērot elektriskajiem skrejriteņiem, ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Piemēram, Igaunijas Ekonomikas ministrija paziņojusi, ka tiek gatavots likumprojekts par elektrisko skrejriteņu lietojumu un tiesībām pārvietoties pa publiskajiem ceļiem, vēsta LETA. Tallinas pašvaldība lūgusi veikt izmaiņas ceļu satiksmes likumā, lai pasargātu citus ceļu lietotājus no elektriskajiem skrejriteņiem. Pašlaik Igaunijas galvaspilsētā maksimālais ātrums, ar kādu drīkst pārvietoties uz elektriskā skrejriteņa, ir 20 km/h. VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis stāsta, ka no pagājušā gada ir sākta ceļu satiksmes nelaimes gadījumu (CSN) uzskaite, lai noskaidrotu, cik daudz CSN ir saistīti ar elektriskajiem skrejriteņiem. "Ja aizvadītajā gadā Rīgas reģionā tika reģistrēti pieci līdz seši negadījumi, tad šogad augustā vien ir reģistrēts 21 negadījums," norāda Krapsis un piebilst, ka negadījumos cietuši gan citi satiksmes dalībnieki, gan arī paši skrejriteņu vadītāji.