«Mēs nezinām un negribam apgalvot, vai tas ir nemākulīgas vai apzinātas rīcības dēļ, bet pēkšņa 15 priežu nokalšana uztrauc. Varbūt tā ir sērga, kas izcēlusies minētā kunga zemesgabalā, bet var gadīties, ka tas noticis zemes virskārtas nomaiņas dēļ, jo nav izslēgts, ka tur tikusi uzklāta māla kārta, kas neļauj saknēm uzsūkt mitrumu,» stāsta Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms.
JAB sazinājusies ar mežsargu, kurš apstiprinājis, ka priedes intensīvi sākušas kalst pagājušā gada rudenī, taču vizuāli neesot saprotami iemesli. JAB arī paziņojusi, ka gatava segt izpētes izdevumus, jo ir norūpējusies par iespējamu citu koku bojāeju kāpu teritorijā. VMD preses sekretāre Selva Šulce atsūtīja rakstisku atbildi: «Valsts meža dienests, informējot meža īpašnieku, savas kompetences ietvaros veiks konkrētās mežaudzes apsekošanu, izvērtēs situāciju un noteiks bojājumu pakāpi. Par konstatēto situāciju tiks sastādīts mežaudzes apsekošanas akts. Atkarībā no iegūtās informācijas par mežaudzes stāvokli tiks pieņemts lēmums par tālāku rīcību.» S. Šulce pieļāva, ka teritorijas pārbaude notiks nākamnedēļ.
Ja vainīgi kukaiņi, redzami bojājumi uz stumbriem, bet, ja koks gājis bojā citu iemeslu dēļ, to noteikt ir daudz grūtāk, atzīst Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Leonards Līpiņš. Ja koku bojāejas iemesls ir ķimikālijas vai sāls, to uzrādītu augsnes analīze, jāskatās arī, vai nav izdarīti iezāģējumi. Saknes var sabojāt, ja veic frēzēšanu, mainot augsnes virskārtu. Ja apstiprinātos, ka zāliens sēts mālainā augsnē vai arī māla kārta ir zem melnzemes, tas varētu būt koku bojāejas iemesls, jo saknēm kavēta ūdens piekļuve. Taču profesors iesaka vērot apkārtējos kokus – ja priedēm ir kāda slimība, tā var izplatīties tālāk, bet, cik varēja redzēt, blakus īpašumos Jūrmalā priedes nav nokaltušas.
Viena no populārākajām versijām, kas zibenīgi izplatījusies neoficiālās sarunās, ir paša A. Šlesera ļaunprātība, lai atbrīvotu vietu apbūves gabalam, kur plānota mājas būvniecība. Tomēr, iepazīstoties ar teritoriju, jāsecina, ka šādam pieņēmumam īsti nav loģikas. Šlesera īpašumā joprojām ir divas radikāli atšķirīgas daļas – labiekārtotā ar zālieniem, celiņiem, bērnu šūpolēm, batutu, arī tenisa laukumu, par kura nelikumīgu uzbūvēšanu pērn decembra nogalē Jūrmalas domes Administratīvā komisija piemēroja Šleseram soda naudu 500 latu.
Otra daļa ir kopš padomju laikiem saglabājusies degradētā teritorija, kas atsevišķi nožogota, un tieši tajā plānota otras dzīvojamās mājas būvniecība. Šajā daļā ir nenojauktas padomju laika kempinga mājiņas, saaugusi augsta zāle un krūmi, ir arī priedes, kuras no mājas būvniecības necietīšot, apgalvo A. Šlesers. Nokaltušās priedes ir labiekārtotajā daļā, kur neko vairs nav plānots būvēt. Kopā ar A. Šleseru pārskaitām nokaltušos kokus, mums sanāk deviņi, nevis piecpadsmit. «Ja te kaut kas slikts būtu darīts, visi koki būtu nokaltuši,» argumentē A. Šlesers, kurš nezina teikt, vai dārznieki teritorijas labiekārtošanā būtu varējuši rīkoties nepareizi un tas būtu kaitējis kokiem.
Ekspolitiķis savu zemesgabalu iegādājās no kāda Vācijas pilsoņa 1999. gadā par miljonu ASV dolāru, kaut pats saka, ka esot gribējis pirkt tikai trešo daļu, bet iepriekšējais īpašnieks tam nav piekritis. Uz zemes tolaik bijušas 45 būves, un A. Šlesers apgalvo, ka šajos gados nodokļos samaksājis vairāk nekā Ls 100 000 un par zemes transformāciju – ap Ls 70 000. Taču tiesa ir atcēlusi Ministru kabineta rīkojumu daļā, ar kuru tika atļauts transformēt 0,66 hektārus meža zemes Šlesera īpašumā, šis lēmums ir pārsūdzēts, un Administratīvā apgabaltiesa apelācijas kārtībā strīdu plāno skatīt 2013. gadā.
Jau ziņots, ka uzņēmēja un bijušā politiķa Aināra Šlesera īpašumā Jūrmalā, Upes ielā 1a, nokaltušas 15 priedes.