Radio ziņo, ka, viņuprāt, publiskajā telpā R.Ķīlis piedāvā dažādas idejas, ko vajadzētu mainīt skolā, tomēr trūkst skaidrojuma, kā tas varētu notikt. Skolu un augstskolu pārstāvji cer, ka atbildes uz saviem jautājumiem saņems darba grupās, ko tuvākajā laikā veidos Izglītības un zinātnes ministrijā.
Izglītības darbinieku arodbiedrība aicina ministru R.Ķīli tā vietā, lai tracinātu skolotājus ar dažādiem reformu paziņojumiem, vairāk skaidrot, kas un kāpēc izglītības sistēmā tiks mainīts. Skolas direktoru asociācijas pārstāve Ineta Tamane pievienojas kolēģiem, jo uzskata - kamēr R.Ķīļa reformām nav izsvērti visi par un pret, izraut atsevišķas lietas no konteksta nav prātīgi.
Lielāku skaidrību izglītības reformām gaida arī Latvijas pašvaldību savienība, kuras viedoklis būs svarīgs, lemjot piemēram par mācību gada garumu vai finansējuma modeļa maiņu, uzsver Latvijas pašvaldību savienības pārstāve Olga Kokāne. Viņa lielas cerības liek uz R.Ķīļa ieceri ministrijā veidot vairākas darba grupas, kurās ieinteresētās puses varēs apspriest ministra piedāvātās reformas. Viena būs arī par augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņu, un tieši šeit Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis pieļauj jau daudz konkrētākas diskusijas par reformām.
Izglītības un zinātnes ministrijas soli iesaldēt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektu un no jauna izvērtēt profesionālās izglītības prioritātes Latvijas Darba devēju konfederācija atzīst par loģisku. Ministrijas sociālajam partnerim līdz šim gan nebija nojausma par problēmam, kas šajā izglītības nozarē valde, ziņo radio. Darba devēji ir arī aicināti nozaru ekspertu padomē sniegt savus priekšlikumus par reformām profesionālajā izglītībā.