Pēdējo desmit gadu laikā konstatēti deviņi ievainotu mežacūku uzbrukumi medību dalībniekiem, no tiem trīs notikuši šajā medību sezonā. Neviens no uzbrukumiem nav bijis letāls. Pirmais negadījums tika konstatēts oktobrī Krāslavas novadā, tajā cietis dzinējs, otrais noticis Rēzeknes novadā novembra vidū, kad ievainota dzīvnieka uzbrukumā savainojumus guva mednieks.
Trešais negadījums Jēkabpils novadā notika pagājušās nedēļas izskaņā. Tajā mednieks ar suņiem izsekoja ievainotu pieaugušu meža kuili, kura uzbrukumā guva samērā nopietnus savainojumus. Tā kā medību vadītājs par šo negadījumu neziņoja laicīgi, Valsts meža dienests pašlaik apkopo informāciju, lai varētu sastādīt aktu par medībās notikušu nelaimes gadījumu, kam visticamāk sekos administratīvais process.
Valsts meža dienests aicina medniekus nebūt pārgalvīgiem un, izsekojot ievainotu dzīvnieku, ievērot drošības prasības, kas noteiktas Medību noteikumu 77. un 85. punktā. Vienmēr ir jāatceras, ka savainots dzīvnieks kļūst agresīvs un var uzbrukt medniekam, kurš to izseko. Būtiski ievērot, ka bez medību vadītāja atļaujas ievainotam dzīvniekam sekot ir aizliegts. Suņa aprietam ievainotam dzīvniekam drīkst tuvoties tikai viens vai divi mednieki, kurus norīkojis medību vadītājs. Pēc šāviena pie krituša aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas vai vilka drīkst pieiet tikai ar pielādētu ieroci, tuvojoties dzīvniekam no mugurpuses.
Savukārt medību vadītājiem ir jāatceras, ka saskaņā ar Medību noteikumu 51.13. punktu par medībās notikušu nelaimes gadījumu, kas saistīts ar šaujamieroču vai medību rīku izmantošanu vai dzīvnieka uzbrukumu, nekavējoties ir jāziņo Valsts meža dienestam un Valsts policijai.
Valsts meža dienests ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas zemkopības ministra padotībā. Dienests uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību un uzkrāj informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību.