Mēs tiekamies ceļā uz Parīzi, un laikam jau visiem skaidrs, ko darīsiet Francijas galvaspilsētā.
Šoreiz divi jautājumi. Apmeklēt olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju un just līdzi mūsu sportistiem – manās pirmajās spēlēs tā laikam būs šaušana un teniss –, kā arī piedalīties Francijas prezidenta rīkotajā sporta samitā.
Ko jūs gaidāt no Latvijas izlases un novēlat tai?
Laikam jau jebkurš gaida kādu augstu un godalgotu vietu, bet, protams, mēs visi jutīsim līdzi ikvienam mūsu sportistam. Vēlu viņiem spēku, sparu un, protams, mazliet veiksmes.
Medaļas var pacelt visas nācijas pašapziņu!
Protams, mēs visi vēlētos, lai tiktu izcīnītas pēc iespējas augstākas vietas un būtu medaļas, bet bieži esam redzējuši, ka mūsu sportisti spēj sagādāt prieku arī tikai cīnoties, parādot savu vēlmi pēc panākumiem. Ne vienmēr paveicas, kādreiz varbūt nospēlē nejaušības faktors, taču, protams, pirmā, otrā un trešā vieta jeb medaļas ir tas, kas ļoti motivē. Tomēr, ja cilvēki redz, ka sportists un viņu atbalstošā komanda ir strādājuši un cenšas, dažreiz pats šis sportiskais gars ir pat svarīgāks nekā medaļa. Kā mēs smējāmies, vienam otram zelts nebija tik vērtīgs kā mūsu hokeja izlasei bronza.
Kāda ir jūsu paša attieksme pret sportu, īpaši ņemot vērā, ka jūsu adjutants ir pasaules līmeņa pludmales volejbola tiesnesis un arī fotogrāfs daudzas reizes bijis olimpiskajās spēlēs?
Manā komandā ir ne viens vien sportists, arī apsardzē. Ir lietas, par kurām es tiešām priecājos un sekoju līdzi. Mana attieksme ir maksimāli pozitīva.