Līdz ar to Jūrmalas domei faktiski tiek ļauts iekasēt lielāku maksu par iebraukšanu Jūrmalā, turklāt maksas periodu pagarinot uz visu gadu.
Tiesa atzina, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai.
Ministrijas rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme trīs eiro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga.
Jūrmalas pašvaldības dome 2021.gada 30.septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim eiro līdzšinējo divu eiro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. ST lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks.
ST secināja, ka apstrīdētajā ministra rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka grozījumi pieņemti, pārkāpjot pašvaldībai doto pilnvarojumu, nav pamatoti. Pašvaldība bija tiesīga, pirmkārt, noteikt īpaša režīma zonu ar mērķi aizsargāt labvēlīgu vidi, un, otrkārt, noteikt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu šādā zonā. Pašvaldības nodevai par iebraukšanu īpaša režīma zonā piemīt ekonomiski regulatīvs raksturs - tā ietekmē cilvēku izvēli un tādējādi veicina īpaša režīma zonas aizsardzību.
Nodrošinājums, ko pašvaldība sniedz personai, kura samaksā nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā, ir iespēja tieši ar transportlīdzekli, kas rada kaitējumu apkārtējai videi, iebraukt teritorijā, kurai nolūkā aizsargāt vidi ir noteikts īpašs statuss. ST secināja, ka pašvaldība ir vērtējusi nodevas likmes samērīgumu ar pašvaldības sniegto nodrošinājumu. Savukārt apstrīdētajā rīkojumā nav ietverti argumenti attiecībā uz to, ka nodevas likme triju eiro apmērā būtu acīmredzami nesamērīga ar pašvaldības sniegto nodrošinājumu.
Tāpat ST atzina, ka ministra rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka pašvaldība grozījumu paskaidrojuma rakstā neesot pamatojusi to nepieciešamību un ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, kā arī nebija veikusi konsultācijas ar privātpersonām, nebija pamatoti.
ST secināja, ka paskaidrojuma raksts, kas pievienots pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem, ir viens no avotiem, kas sniedz informāciju par tiesību akta nepieciešamību, tā piemērošanu un ietekmi uz dažādām jomām. Pašvaldība grozījumu paskaidrojuma rakstā ir ietvērusi pietiekamu pamatojumu tam, ka nodevas likmes palielināšana un piemērošanas perioda pagarināšana ir vērsta uz īpaša režīma zonā Jūrmalā iebraucošo transportlīdzekļu skaita samazināšanu. Tāpat ST secināja, ka pašvaldība ir vērtējusi datus par pilsētā esošo ar tūrisma un izmitināšanas pakalpojumiem saistīto uzņēmumu skaitu un tā izmaiņu dinamiku gada griezumā, kā arī ir konsultējusies ar Uzņēmēju konsultatīvo padomi, kas paudusi atbalstu nodevas palielināšanai un piemērošanas perioda pagarināšanai.
Savukārt, izvērtējot konsultāciju ar sabiedrību nepieciešamību, ST secināja, ka grozījumi attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem, kuri vēlētos iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā. Izskatāmajā lietā nebūtu iespējams identificēt konkrētas personas, kuru viedokli būtu bijis nepieciešams uzklausīt, savukārt visu Latvijas iedzīvotāju aptaujāšana nebūtu samērīga.
Ņemot vērā minēto, ST atzina, ka apstrīdētajā ministra rīkojumā norādītie argumenti nav pamatoti un ministrs ir prettiesiski apturējis saistošo noteikumu darbību. Līdz ar to no sprieduma pasludināšanas brīža apturēto saistošo noteikumu darbība ir atjaunota.
Kā ziņots, ST vērtēja aktu, ar kuru apturēta Jūrmalas domes saistošo noteikumu "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošajos noteikumos "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā"" darbība. Plešs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu un Jūrmalas dome vērsās tiesā, lai Pleša lēmumu atceltu.
Domē lūdza tiesu izvērtēt Pleša lēmumu, pamatojoties uz Satversmes 115.pantu, kā arī likumu "Par nodokļiem un nodevām" 10.panta trešās daļu, kā arī 12.panta 6.punktu.
Satversmes 115.pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
Savukārt likuma 10.panta trešā daļa nosaka, ka vietējo pašvaldību saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi. Likuma 12.panta pirmās daļas 6.punkts nosaka, ka vietējās pašvaldības domei ir tiesības MK noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās.