Kā aģentūrai LETA norāda Šteina, pagājušajā gadā valdība pieņēma Maksātnespējas politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam, tādēļ viņa galvenais izaicinājums, stājoties amatā, ir veidot MNA par "stipru augstas kompetences un atbildības iestādi", kas īstenotu valdības noteiktos mērķus maksātnespējas jomā.
Īstenojot Maksātnespējas politikas pamatnostādnes, tiek sagaidīts aktīvs un saspringts darbs Saeimā, lai turpinātu strādāt pie Maksātnespējas likuma pilnveidošanas, piebilda pašreizējā NVA direktores vietniece.
"Mana profesionālā pieredze ilgus gadus bija saistīta ar iestāžu vadību, kas nodrošināja citu valsts iestāžu, uzņēmumu, nevalstisko organizāciju uzraudzību un kontroli, kas ir viena no MNA pamatfunkcijām," uzsver Šteina.
Tāpat viņa komentēja, ka līdz ar grozījumu stāšanos spēkā Maksātnespējas likumā valdībai ir piešķirts deleģējums izstrādāt virkni jaunu Ministru kabineta noteikumu, tādēļ jaunu funkciju izpildes organizēšana tiks plānota vienkopus ar Ministru kabineta noteikumu grozījumu izstrādi un MNA iekšējās vadības un kontroles sistēmas pilnveidi.
Kā vēstīts, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) pagājušajā nedēļā informēja, ka MNA direktora konkursam bija pieteikušies seši kandidāti un komisija par atbilstošāku atzina vienu - Šteinu.
Rasnačs uzskata, ka Šteinas līdzšinējā ilggadīgā pieredze valsts pārvaldē, tostarp stratēģiskajā vadībā un pārmaiņu vadībā, ļaus viņai sekmīgi organizēt savu un MNA darbu. Ministrs uzskata, ka Šteina savā darbībā būs vērsta uz reformām un spēs profesionāli vadīt maksātnespējas procesu uzraugošo institūciju, lai nodrošinātu MNA kompetencē esošo uzdevumu izpildi.
Rasnačs iepriekš tikās ar Šteinu, un viņa apliecināja, ka gatava stāties amatā no 20.marta.
Šis bija trešais piegājiens, kurā tika meklēts MNA vadītājs.