LU tuvākajiem gadiem izvirzījusi mērķi samazināt studiju programmu skaitu, likvidējot tās, kuras ir nepieprasītas vai dublējas. LU rektors Indriķis Muižnieks Dienai stāsta, ka pārmaiņas varētu skart gan humanitārās, gan eksaktās zinātnes, kur ir pārāk liela sadrumstalotība un vajadzētu resursus koncentrēt. Piemēram, sociālo zinātņu jomā ir aptuveni desmit programmu ar ekonomikas ievirzi. Pārmaiņas varētu būt arī pedagoģijas studiju programmās. Taču šie plāni lielā mērā saistīti ar augstskolas akreditāciju, kas gaidāma 2017. gada beigās. Līdz ar to process būs pakāpenisks un attieksies tikai uz jaunajiem studentiem. Ieguvēji būs arī paši studenti, jo, programmas savā starpā apvienojot, arī iegūtā specialitāte būs plašāka, kas pavērs lielākas darba iespējas. I. Muižnieks piebilst, ka atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumam universitāte domā arī par specializāciju, vērtējot studiju programmu klāstu.
Nopietna studiju programmu optimizācija nepārtraukti notiek arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Tās studiju prorektors Uldis Sukovskis Dienai norāda, ka šobrīd slēgšanas procesā ir trīs programmas. Taču tajā pašā laikā tiek veidotas un akreditētas jaunas. Skatoties nākotnē, gan nevarētu teikt, ka runa būtu par masveida programmu slēgšanu. RTU studentu skaits nesamazinās, pat pieaug, tāpēc šādas nepieciešamības, visticamāk, nebūs. Tomēr programmu modernizācija un uzlabošana notiek nepārtraukti.
Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) Dienai atzīmē īsi: "RSU nekad nav veidojusi dublējošas programmas, tādēļ mums arī nav ko īsināt, jo veselības jomā programmas veidotas atbilstoši specializācijām, kuras ir darba tirgū pieprasītas. Tāpat tiek veidotas arī sociālo zinātņu programmas," saka RSU pārstāvis Edijs Šauers.
Ministrijā uzsver, ka jāturpina augstskolu specializācija. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa Dienai piebilst, ka ministrija absolūti atbalsta LU rektoru viņa centienos reorganizēt un pārstrukturēt universitāti, konsolidējot universitātes resursus. Rektors veido četrus spēcīgus zinātnes centrus, kuru ietvaros tad arī veidos lielas un spēcīgas programmas. Šobrīd arī pārējām augstskolām būtu jādomā, kā attīstīt spēcīgas fakultātes, zinātnes centrus un programmas, nevis par to, kā vērt vaļā aizvien jaunas, sīkas vienības.
Studiju programmu optimizēšana Daugavpils Universitātē (DU) šobrīd aktuāla neesot. Tas izdarīts jau iepriekšējos gados, Dienai stāsta DU rektors Arvīds Barševskis. Arī te tas bijis saistīts ar akreditāciju. Vairākas programmas bijušas līdzīgas satura ziņā, un pēc diskusijām ar struktūrvienībām tās apvienotas. Savukārt no nerentablajām un vāji novērtētajām programmām universitāte atteikusies pavisam.
Reģionos gan jāņem vērā arī citi apstākļi. Barševskis skaidro, ka joprojām ir studiju programmas, kuras nav pārāk pieprasītas, bet tās ir svarīgas pašai universitātei. Piemēram, pēdējos gados visā Latvijā grūti iet ar matemātiku. Taču tikai tāpēc, ka nav pieprasījuma, šīs programmas slēgt nevar. Ja šāda piedāvājuma nebūs vispār, ar laiku var trūkt matemātikas skolotāju. Šie ir stratēģiski svarīgi virzieni, un tāpēc universitāte var atļauties uzturēt arī nerentablas programmas - lai ilgtermiņā nebūtu bēdīgu seku. Barševskis piebilst, ka speciālistus atvilināt no Rīgas ir gandrīz neiespējami. Protams, teorētiski varētu, piemēram, visus matemātikas jomas speciālistus gatavot vienā vietā Rīgā, bet ilgtermiņā tas nebūtu risinājums. Mūsdienās nav vairs mehānisma, kā šos programmu absolventus novirzīt uz reģioniem.
Arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studiju prorektore Angelika Juško-Štekele atzīmē, ka optimizācija notiek visu laiku, jo augstskolai nav finansiāli izdevīgi īstenot programmas, kuras saturiski pārklājas. Ir arī programmas, kurās samazina studentu uzņemšanu, citas plāno attīstīt, un ir arī tādas, kuras atver no jauna. Lielā mērā tas atkarīgs no darba devēju pieprasījuma. Piemēram, pirms pāris gadiem sākta robežsardzes virsnieku sagatavošana, bet augstskolā pieļauj, ka kādā brīdī šo speciālistu būs pietiekami daudz un programmu slēgs vai samazinās vietu apjomu. Taču arī te ir studiju programmas, kas nav pieprasītas, bet reģionam svarīgas. Tās galvenokārt saistītas ar novada kultūrvēstures izzināšanu, popularizēšanu. Savā veidā tā ir augstskolas misija.