Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Strazds: Mātes bankas Zviedrijā jau sen parādus norakstījušas un necer uz to atdošanu

Mātes bankas Zviedrijā jau sen norakstījušas Latvijas privātpersonu un uzņēmumu parādus un necer uz to atdošanu. Toties meitas bankas Latvijā iekasē un piedzen parādus, priecājoties par katru necerēti atpakaļ kasē iekritušo latu vai eiro. Šādu viedokli intervijā Latvijas Avīzei sacīja nesen no Saskaņas centra izslēgtais ekonomists Armands Strazds.

Šī nedēļa ir ļoti svarīga, lai finanšu ministrs pievērstu uzmanību pagājušajā nedēļā Francijā notikušajam. "Tur banku regulators izplatīja vēstules komercbankām, ka 21% parāda norakstīšana Grieķijas obligācijām ir par maz. Jānoraksta vismaz 50 – 60%. Mūsu valdībai, atsaucoties uz to, ir jāvēršas pie zviedru valdības, lai zviedru komercbankas beidzot noraksta parādus. No drošiem avotiem zināms, ka mātes bankas Zviedrijā jau sen parādus norakstījušas un necer uz to atdošanu. Toties meitas bankas Latvijā iekasē un piedzen parādus, priecājoties par katru necerēti atpakaļ kasē iekritušo latu vai eiro," sacīja A.Strazds.

Jautāts, vai tam ir pierādījumi, A.Strazds saka: "Jā. Esmu runājis ar Frankfurtes SEB bijušo direktoru. Viņš atcerējās – kad atvēra jauno Baltijas tirgu, viņi sarosījās, ka jāiet turp, jo iedzīvotāji ir "parādu brīvi", nav ņēmuši kredītus. Līdz ar to jāpadara pieejama nauda, pretī neprasot īpašu nodrošinājumu risku izskaidrošanas ziņā, bet vienīgi ķīlu. Visi uzskatīja – šīs ekonomikas attīstīsies, algas kāps bezgalīgi augšup, bankām būs iespēja nopelnīt. Kad finanšu burbulis pārplīsa, zviedri saprata, ka aizdoto naudu neatdabūs. Tomēr parādniekiem nedara zināmu, ka šie līdzekļi sen norakstīti. Un šie cilvēki, zaudējuši ķīlu, atdevuši māju, turpina maksāt un norēķināties, kas var ilgt gadu desmitiem."

Viņš norādīja, ka šis jautājums būtu valdības uzdevums, taču pieļāva, ka "valdība aizbildināsies, ka nezina šos faktus".

"Es teikšu, ka valdībai tas jāzina. Ja viņi nepajautā Zviedrijas finanšu ministram vai banku regulatoram, par cik procentiem parādi norakstīti, tad to neuzzina. Savukārt, ja šīs atbildīgās personas noliedz norakstīšanas faktu, tad tās melo. Domāju, ka parādi ir norakstīti par vairākiem desmitiem procentu, un, ja tas būtu zināms krīzes periodā, tad daudziem desmitiem tūkstošu cilvēku nebūtu jābēg no Latvijas," sacīja A.Strazds.

"Es jau nerunāju no zila gaisa, arī mūsu ekonomistu grupa vairākkārt ar Rimšēviču tikusies un vienmēr jutusi Latvijas Bankas vadības respektu. Pēc manas iniciatīvas izveidota RTFL – neatkarīgu, progresīvu ekonomistu grupa, sapulcinot vadošos ekspertus no visas pasaules. Tur ir Maikls Hadsons, Džefrijs Sommers, Terijs Dvaijers un daudzi citi. To grupu veidoju, kad pats gribēju saprast, kas ekonomikā īsti notiek. Šī organizācija nav nedz pakļauta valdībai, nedz kabatas formāta reitingu aģentūra neoliberālajām partiju programmām, kā Kehra & Co "Ekonomistu apvienība 2010", tā ir heterodoksu, keinziānisku alternatīvu izpētes domnīca. Grupā piedalās redzami ekonomisti, praktiski tikai kārtu zem Nobela prēmijas laureātiem. Tā saucas "Latvijas reformu darba grupa", un esam izstrādājuši arī starptautiski atzītu ekonomisko programmu "Atjaunotā Latvija", kuru savā darbībā bieži izmanto "Saskaņas centrs". Idejas no šīs programmas aizņēmušās arī citas partijas, tās pārņemtas 10. Saeimas valdības deklarācijā," sacīja A.Strazds.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas