Pašreizējā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Strīķe intervijā aģentūrai BNS norādīja, ka KNAB apkopotie dati liecina, ka sodi paliek arvien adekvātāki.
Pirms vairākiem gadiem sodi bija ļoti nesaprotami, piemēram, vairāk tika piespriesti nosacīti sodi, bet netika piemēroti naudas sodi, atzina KNAB pārstāve. Arī pašlaik tendence piespriest nosacītu sodu bez mantas konfiskācijas vai naudas sodu ir samazinājusies.
"Tiesai svarīgi ir norādīt spriedumā, kāpēc piespriesti desmit gadi, nevis 15, kā to paredz sankcija. Varam secināt, ka arvien saprotamāki ir palikuši tiesas spriedumi," paskaidroja Strīķe.
"Attiecībā uz Krimināllikumā paredzētajām sankcijām varu teikt, ka bargākās sankcijas ir ļoti augstas, piemēram, 15 gadu, un tās līdz šim nekad nav piemērotas. Līdz ar to nevar pateikt, ka sankcijas ir pārāk maigas," uzsvēra Strīķe.
Viņa domā, ka attiecībā uz sankcijām krasas izmaiņas nebūtu nepieciešamas, tomēr, piemēram, mantas konfiskāciju vajadzētu paredzēt kā alternatīvu sodu, nevis kā obligātu, lai šādu sodu varētu gan piemērot, gan nepiemērot.
"Tās visas gan ir detaļas, taču kopumā likumā paredzētās sankcijas ir adekvātas," sacīja Strīķe.
KNAB dati liecina, ka 17% no KNAB krimināllietās notiesātajiem piespriesta brīvības atņemšana, 61% – nosacīta brīvības atņemšana, ar naudas sodu notiesāti 15% cilvēku, bet ar piespiedu darbu – 7%.
Vidējais piemērotais brīvības atņemšanas termiņš kopš 2005.gada bijis robežās no 2,2 līdz 2,8 gadiem.