Studente: Ko paši veicam savā labā?

Taču sliktākais, ko mēs paši šādā situācijā varam darīt, būtu ieņemt aizvainota bērna pozu un prasīt, lai citi parūpējās par šo problēmu, darbu "pienesot uz paplātes". Arī mums pašiem jārīkojas savā labā.Ikviens šķērslis tiek likvidēts ātrāk, ja to norok no abām pusēm. Vai pat no trijām -  jo risinājumā ir ieinteresēta arī valsts. Turklāt Latvijas rīcībā no nākamā gada būs 80 miljoni eiro no īpašās Eiropas Savienības Jauniešu garantijas programmas. Prasmīgi izmantojot šo finansējumu, ir iespējams būtiski sakārtot paradoksālo situāciju Latvijas darba tirgū, kur cilvēki nevar atrast darbu, bet uzņēmēji -  darbiniekus. Tāpat arī darba devējiem, plānojot savu  biznesu ilgtermiņā, arvien ekonomiski pamatotākas kļūst agrāk par apgrūtinošām uzskatītās investīcijas praktikantu un jaunpieņemtu darbinieku apmācībā - īpaši, ja tās atmaksājas ar viņu kā vēlāko speciālistu vai departamenta vadītāju perspektīvām idejām.Savukārt ikvienam studentam ir jāapzinās un jāīsteno savas iespējas jau studiju laikā izveidot profesionālās pieredzes pamatus. Es domāju, ka vairums augstskolu apmeklētāju tiešām aktīvi interesējas par prakses iespējām viņu studiju un potenciālo darba vietu nozarēs. Tomēr daļai studentu prakse jau ir mācību kursa sastāvdaļa, un viņiem nosacīti ir vieglāk, jo studiju programma nosaka laiku, kurā šī prakse ir jāveic un lekcijas tad nenotiek. Nemaz nerunājot par topošajiem stomatologiem, ķirurgiem, skolotājiem, kuriem prakse ir pat svarīgāka par lekciju apmeklēšanu. Savukārt tiem studentiem, kam prakse nav obligāta programmas prasība, īpaši studējot pilna laika klātienes studiju programmās, iespējas savas profesionālās pieredzes iekrāšanai ir jāvar atrast ārpus lekciju grafika. Tas, protams, prasa papildus uzņēmību. Ne visi no mums vēlas darīt ko tādu, kas nav obligāts. Turklāt, ja praktikanta vieta savā nākamajā profesijā vai iesācēja darbi ar to saistītajā nozarē ir jāsameklē pašam, ja neviens tevi uz turieni aiz rokas nerauj, drīzāk pastāv risks tapt atraidītam – tad ir nepieciešama dzelžaina motivācija un skaidra nākotnes vīzija.Iespējams, nereti tiek pieļauta nopietna kļūda, izvēloties piepelnīšanos citā arodā, nevis praksi – vai, piemēram, brīvprātīgā darbu - izraudzītajā profesijā: "Kāpēc man strādāt par velti?" Prakse ļauj iegūt pamata pieredzi reālajā darba tirgū, sākt veidot savu profesionālo kontaktu tīklu. Tu iepazīsti cilvēkus, cilvēki iepazīst tevi – un viņiem tu vairs nebūsi prātā nepaliekoša CV lapa citu līdzīgu kaudzītē. Studentam, kurš pirms tam varbūt nekad nav strādājis, ir ļoti svarīgi gūt pārliecību par saviem spēkiem, saprast, ka viņš var būt noderīgs darba tirgum, uzzināt, kādos aspektos nepieciešams pilnveidoties, kur sevi pieslīpēt. Svarīgi ir piedzīvot, ka tavu veikumu, centību, apņēmību novērtē.Ir arī citas iespējas pieredzes iekrāšanai – piemēram, daudzie konkursi, ko organizācijas un uzņēmumi rīko studentu vai skolnieku izpētes darbiem un zinātniskajiem projektiem. Es pati esmu piedalījusies divos šādos pasākumos, un vienam no tiem joprojām ir būtiska loma manā dzīvē – studēju vides lietas, un pagājušajā gadā man izdevās uzvarēt Rīgas Brīvostas pirmoreiz rīkotajā konkursā "Osta pilsētai". Mana balva bija nenovērtējama un aizraujoša – pieredzes brauciens uz Havras ostu Francijā, kas pieder Eiropas lielāko ostu desmitniekam. Tur man bija iespēja, izvaicājot Havras ostas vides speciālistus un vērojot viņu darbu, uzzināt, kā stāvoklis tiek kontrolēts un problēmas tiek risinātas tādos mērogos, kas mums šķiet vienkārši fantastiski. Turklāt piedevā šai balvai es tiku arī pie prakses vietas Brīvostā. Šī gada konkurss "Osta pilsētai" jau tuvojas finālam, taču tas notiks arī nākamgad – tā izveidotāja Ērika Škapara, Rīgas domes deputāta, pārraudzībā. Turklāt konkursa žūrija ir tik autoritatīva, ka iekļūt konkursa finālā un uzklausīt viņu tiešu vērtējumu jau ir liels gods un sasniegums. Diemžēl, kā esmu pārliecinājusies, nereti studenti vienkārši baidās konkursos piedalīties: "Es taču neko nezinu; man nav pieredzes dalībā; tikai izgāzīšos un būs kauns!" Nevajag tā domāt! Jums nav ko zaudēt, jūs varat tikai un vienīgi iegūt. Protams, diez vai šiem konkursiem būs noteicoša ietekme uz to dalībnieku karjeru. Tomēr, kā varu droši teikt no pašas un savas fakultātes studentu pieredzētā, konkursiem ir milzu ietekme uz katra indivīda personīgo izaugsmi, bet tai savukārt gan ir milzīga ietekme uz viņa nākotnes iespējām. Konkursi ļauj uzzināt profesijas jaunumus un situāciju konkrētos nozares jautājumos, izprast stāvokli darba tirgū. Ļauj saprast, kas tu īsti esi ārpus savas mācību iestādes sienām, ārpus personiskā komforta zonas. Konkurencē ar citiem studentiem vai skolniekiem redzēt savas priekšrocības un trūkumus. Tavu veikumu izvērtē kompetenta un ieinteresēta žūrija, kas neskopojas ar vērtīgām atziņām un ieteikumiem. Katrs konkurss, pat ja netiec pie godalgas, dod kaut ko paliekoši vērtīgu, audzē pašapziņu – un to ir patīkami apzināties.Mums ir iespējas pašiem rīkoties savas nākotnes labā. Vai mēs tās pietiekami efektīvi izmantojam?