Ņemot vērā to, ka ēkas kopējā platība ir 8552,8 kvadrātmetri, bet Latvijas Okupācijas muzejam iznomāti tikai 690 kvadrātmetri un lielākā daļa jeb gandrīz 92% no ēkas platības ir neapdzīvota, VNĪ ilgstoši uztur namu ar būtiskiem zaudējumiem, informēja Griškevičs. Kopumā VNĪ īpašuma uzturēšana, izdevumi kārtējiem remonta darbiem un kapitālieguldījumi kopš 2014.gada ir nesuši zaudējumus 550 044,49 eiro apmērā.
Griškevičs pavēstīja, ka Tetera nama uzturēšana valstij izmaksā vidēji 90 000 eiro gadā, ko sedz VNĪ. Šogad vien pirmajos desmit mēnešos īpašuma apsaimniekošanas izmaksas nesušas valstij zaudējumus 56 130,66 eiro apmērā.
Neskatoties uz iepriekš sākto izsoles procesu un negaidot lēmumu par tālāko ēkas izmantošanu, VNĪ, pamatojoties uz tehniskās apsekošanas atzinumu par pagalma pārsegumu (zem iekšpagalma) stāvokli, ir noslēgusi projektēšanas līgumu Par būvprojekta izstrādi minimālā sastāvā 21 000 eiro apmērā pārsegumu stiprināšanas darbu veikšanai.
Būvdarbu izmaksas pēc būvprojekta saņemšanas lēšamas 209 000 eiro apmērā. Ja ieguldījumi pārsegumu stiprināšanas darbos un komunikācijās muzeja telpās drīzumā netiks veikti, pasliktinoties drošības apstākļiem un pārseguma tehniskajam stāvoklim nomniekam telpas būs jāatbrīvo un ēkas turpmāka ekspluatācija būs liegta, informēja Griškevičs.
"VNĪ pārvalda ēkas, par to saturu lemj atbildīgās ministrijas. VNĪ līdz šim gādājis par to, lai ēkas tehniskais stāvoklis netiek pasliktināts līdz brīdim, kad tiks rasts nama pielietojums. VNĪ no savas puses jau ir piedāvājusi risinājumu un darījusi visu iespējamo, lai vēsturisko īpašumu saglabātu valsts vajadzībām, kā arī kapitālsabiedrības kompetences ietvaros radusi reālu īpašuma attīstības iespējas scenāriju," skaidroja Griškevičs.
Lai rastu ekonomiski lietderīgāko ēkas izmantošanas veidu, VNĪ ēku Brīvības ielā 61 un tā brīvās platības, kā nomas objektu aktīvi piedāvāja pielāgot valsts budžeta iestādēm, kā arī uzrunāja komercsektora tirgu un Rīgas pilsētas pašvaldību, aicinot izvērtēt iespējamo maiņas darījumu, norādīja Griškevičs.
"Sarunas ar minētajām iestādēm nenesa rezultātu - ne valsts budžeta iestādes, ne komercsektors, ne Rīgas pilsētas pašvaldība nesaskatīja savu iespējamo darbību īpašumā, to attīstot un sniedzot tam jaunu elpu. Ilgstoši strādājot pie iespējamiem nama attīstības scenārijiem valsts līdzekļu optimālam izmantojumam, VNĪ kā reālu risinājumu redz nama pārdošanu. Vienlaikus VNĪ izprot iestāžu vēlmi saglabāt vēstures liecības un ir gatava arī turpmāk pārvaldīt ēku, ja nozare piedāvā savu risinājumu un rod tam finansējumu iespējas, kas ļautu ēku ilgtspējīgi sakārtot, ja ēkai tiek piešķirts vēsturiska notikuma vietas statuss," pauda Griškevičs.
Viņš piebilda, ka īpašuma atsavināšanas procesā notikušas ilgstošas, aktīvas un konstruktīvas sarunas ar potenciālajiem investoriem, kuri apzinās īpašuma tehnisko stāvokli un nepieciešamos ieguldījumus, tādējādi VNĪ ir pamats uzskatīt, ka investori spētu tikt galā gan ar vēstures mantojuma saglabāšanu, gan ar ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu, tādējādi tiktu sakārtots vēl viens vēsturiskais nams Rīgā, nodrošinot muzeja pilnvērtīgu darbību īpašumā, bet iegūtie līdzekļi no atsavināšanas tiktu novirzīti citiem nepieciešamajiem valsts infrastruktūras objektiem.
Jau ziņots, ka valdību veidojošās partijas 30.novembrī vienojušās pārtraukt Stūra mājas izsoli, domājot par citiem šīs ēkas apsaimniekošanas veidiem, pēc koalīcijas sēdes stāstīja Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (NA).
"Panācām vienošanos arī par Stūra māju, kur izsole, kas bija iecerēta ar dažādiem nosacījumiem, nav noslēgusies ar rezultātu. Izsole jāpārtrauc un jāmeklē cits veids, kā tikt galā ar šo kultūrvēsturisko mantojumu," pauda politiķis.
VNĪ jau 20.novembrī apturēja vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61, Rīgā, jeb Stūra mājas izsoles procesu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Latvijas Okupācijas muzeja un tā pārraugošās iestādes - Kultūras ministrijas (KM) lūgumu.