Valsts kontroliere norādīja, ja budžeta deficīts varēja pieaugt par 74%, tas ir milzīgs pieaugums. Tas nozīmē, ka, sākot budžeta gadu, konsolidācija nebija veikta pēc būtības un tai nebija nekādas nozīmes, ja pie tās nepieturējās.
"Tiešām - valdība tā sauktajām konsolidācijas darbībām piegāja ļoti formāli, lai uz papīra parādītu noteiktu deficīta līmeni. Apzinoties, ka pēc tam tik un tā daudzās budžeta pozīcijās tiks piešķirti papildu līdzekļi," atzina I.Sudraba.
Arī ministrijas pēc būtības nerealizē atsevišķas reformas, jo saprot, ka valsts tik un tā piešķirs līdzekļus tajā brīdi, kad to trūks, norāda Valsts kontroliere.
"Piemēram, veselības aprūpē nu jau ir trešais gads pēc kārtas, kad pozīcijā, kas ir ļoti jūtīga, svarīga sabiedrībai, - neatliekamā medicīniskā palīdzība -, vienmēr, rudenim tuvojoties, parādās informācija, ka trūkst līdzekļu neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Tas nozīmē, ka Veselības ministrijā jau sākotnēji ir ieplānots līdzekļu trūkums, apzinoties, ka tik jūtīgai pozīcijai līdzekļus pēc tam tik un tā piešķirs," sacīja I.Sudraba.
Uz jautājumu vai kāds šodien vispār redz kopējo valsts ainu, I.Sudraba atbildēja, ka pamatproblēma ir tā, ko ierēdnis un politiķis redz par savu rezultātu un par ko ir atbildīgs.
"Vai ir atbildīgs par to, kā attīstās nozare? Vai atbildība ir par efektivitāti, ar kādu tiek tērēti valsts līdzekļi? Kad mēs veicām revīziju par vispārējās izglītības efektivitāti Latvijā, ļoti labi varēja redzēt, kāda ir Izglītības ministrijas ierēdņu izpratne par to, par ko viņi atbild. Viņi savu atbildību galvenokārt redz konkrētu normatīvo aktu sagatavošanā - piemēram, ka ir sagatavoti MK noteikumi par pedagogu algām. Tāpēc mūsu valstī nevienam ierēdnim pat nav tādas sajūtas, ka viņam vajadzētu zināt, cik valstī vispār izmaksā izglītības sistēma," atzina I.Sudraba.