Latvijas tautsaimniecības izaugsme pieņemas spēkā, lai arī gada sākumā izaugsme bija lēnāka un metalurģijas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" ražošanas apjomi ir mazāki par rūpnīcas kapacitāti. Ekonomikas izaugsmes paātrināšanos balsta privātais patēriņš, ko sekmē reālo algu pieaugums, kā arī investīcijas, kas daļēji saistītas ar Eiropas Savienības fondu izmantošanu. Šo tendenču rezultātā šogad Latvijas ekonomikas izaugsme lēšama ap 3%.
SVF pozitīvi vērtē vidēja termiņa izaugsmes iespējas, vienlaikus norādot arī uz riskiem. Pozitīvie stimuli ir spēcīgais iekšzemes pieprasījums un ārējās vides negatīvo risku samazināšanās, savukārt riski saistīti ar ieilgušo eirozonas stagnāciju un vājajām Krievijas izaugsmes perspektīvām. Ja padziļinātos ģeopolitiskā spriedze, tiktu ietekmēts gan reālais, gan arī finanšu sektors, secina SVF.
SVF ziņojumā norāda, ka Latvijai ir būtiski saglabāt konkurētspēju, un šajā ziņā nozīmīga ir gan sabiedriskā, gan arī privātā sektora loma.
SVF uzsver, ka valdībai jāturpina reformas tieslietu, izglītības, veselības nozarē, kā arī infrastruktūrā. Būtiska ir arī konsekventa un precīza maksātnespējas ietvara ieviešana, lai nodrošinātu uzticamību un sekmētu jaunu kredītu izsniegšanu.
Ziņojumā pievērsta uzmanība arī algu pieaugumam. SVF norāda, ka algu pieaugums un augstāka minimālā alga var sekmēt iekšzemes pieprasījumu, palielināt labklājību, mazināt nevienlīdzību. Vienlaikus SVF brīdina: ja algu pieaugumam ļauj pārsniegt produktivitātes kāpumu, tad tiek apdraudēta konkurētspēja.
SVF ziņojumā atzīmēts, ka izsniegto kredītu apjoms Latvijā joprojām samazinās, lai arī novērojamas stabilizācijas pazīmes.
SVF misija Latvijā uzturējās nedēļu. SVF misijas Latvijas jaunais vadītājs ir Bens Kelmansons.
Iepriekš SVF misija Latvijā uzturējās martā.