Pasaulē turpinās cīņa ar Covid-19 infekcijas slimību, bet Eiropa par vēl vienu prioritāti līdz 2027. gadam noteikusi cīņu ar vēzi, lai gan Latvijā ārsti vērš uzmanību arī uz citām bieži sastopamām slimībām, piemēram, kardiovaskulārās slimības, sirds mazspējas ārstēšana.
Eiropas Komisija (EK) jau sniegusi pirmās rekomendācijas saistībā ar Vēža uzveikšanas plānu, taču jomas speciālisti Latvijā paši apzinās, kas iztrūkst, lai lielāki ieguvēji būtu pacienti. Kopš pērnā gada novembra notikušas septiņas onkoloģijas domnīcas, un otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā norisinājās spraigas diskusijas par to rezultātiem. Viens no secinājumiem – pārāk ieildzis ir taupības režīms, kas iesākās krīzes laikā pirms vismaz 12 gadiem, jo knapināšanās turpinās it visā, kas nozīmīgs cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai un veselībai. Pamazām sagrauta cilvēku ticība medicīnai, zinātnei un pašiem sev, jo valsts kā prioritāti nav definējusi cilvēku. To apliecina arī dzirdētās atziņas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vakardienas sēdē. Veselības ministrijā top Latvijas Onkoloģijas plāns 2022.–2024. gadam.
"Ja gribam Latviju un tās pacientus prioritāri nolikt uz Eiropas kartes un, piemēram, akreditēt Vēža metodisko centru, tad ir 86 kritēriji, kuri jāizpilda. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā ir jāsēž pie viena galda un jāsadarbojas, lai varam latiņu pacelt pietiekami augstu un to noturēt, lai ieguvēji būtu pacienti," aicina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes loceklis, ķirurģijas galvenais speciālists profesors Haralds Plaudis.
Onkoloģijas plāna mērķi
Starp aktuālākajiem risinājumiem tiek minēta vēža reģistra izveide, kam jānodrošina arī iekļaušanās Eiropas veselības datu telpā. Ja pacientu klīniskie dati nav ievadīti vienotā elektroniskajā sistēmā, tad nav pamatotu un precīzu datu, kas ļauj analizēt un veidot ilgtermiņa stratēģiskos plānus, atzīst Veselības ministrijas (VM) Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka. Vājais posms ir koordinēšana pacienta ceļā no diagnostikas līdz ārstēšanai. "Jābūt skaidram, kur un kādus pakalpojumus var saņemt. Viens no risinājumiem, kurus ieteica arī domnīcās, būtu koordinatori, kas koordinētu pacientu ierašanos ārstniecības iestādē, nepieciešamos izmeklējumus, atgādinātu par noteiktajām vizītēm," skaidro S. Janka. Tikpat būtisks ir jautājums par skrīningu kvalitāti un kvalitātes kritērijiem diagnostikā un ārstēšanā. Problēmjautājums joprojām ir arī nepietiekami cilvēkresursi un ģimenes ārstu kompetence onkoloģijā.
S. Janka norāda, ka valstī būtu jāvadās pēc vienotām vadlīnijām, kas sekmētu ārstniecības pakalpojumu pieejamību. Noslēdzies iepriekšējo triju gadu Onkoloģijas plāns, un notiek darbs pie nākamā – 2022.–2024. gadam. Šajā laika posmā par pozitīvāko ieguvumu atzīts tā sauktais zaļais koridors vēža pacientiem. Nākamais solis ir ieviest dzelteno koridoru, lai pacientiem, kuriem ir slimības progresīvais recidīvs, nebūtu jāgaida plānveida rindā. Plānā paredzēti četri izmeklējumu skrīningi un to kvalitātes kritēriji, taču līdz šim nav izdevies izveidot skrīninga metodisko vadību. Onkoloģijas plāna publiskā apspriešana paredzēta maija otrajā pusē.
Saeimas atbildīgās komisijas pārstāve un bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV) un deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) ir pārliecinātas, ka pagājuši divi gadi, bet Onkoloģijas plāna iedzīvināšanā "neesam izkustējušies". VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P) savukārt uzsver: "Esam izkustējušies tik, cik līdz šim ir piešķirts finansējums. No valdības bija strikts uzstādījums – nevienam un nekam nedrīkst palielināt finansējumu."
Neizpildītie solījumi
Vēža metodisko centru paredzēts izveidot RAKUS, un darba grupu šajā jautājumā vada Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja profesore Sandra Lejniece. Viņa norāda, ka viena no Eiropas standartu prasībām ir izpildīta – sākusi darboties centralizēta ķīmijterapijas zāļu šķaidīšanas iekārta jeb roboti. Pirms katras ķīmijterapijas robots aprēķinās pacienta svara un auguma mērījumus un automātiski sajauks precīzu daudzumu zāļu. Tās ir progresīvas izmaiņas un daļēji atvieglo māsu ikdienu. Taču joprojām ir nepietiekama pacientu paliatīvā aprūpe, nav tādu speciālistu kā onkopsihologi. "Lai izpildītu visas prasības, ir nepieciešams valsts finansiāls atbalsts, bez tā neko nevarēsim izdarīt," uzsver S. Lejniece.
Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs Dr. med. Kalvis Pastars atgādina, ka 2017. gadā VM un Nacionālais veselības dienests (NVD) solījis piešķirt finansējumu 767 000 eiro gadā krūts rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm, bet programma līdz šim nav atjaunota. Rekonstrukcijas notiek gan ar implantiem, kas ir lētākais veids, gan ar pacientes pašas audiem jeb audu lēveriem, kam ir augstas izmaksas. "Patlaban abos gadījumos slimnīcas cieš zaudējumus un nevaram veikt vadlīnijās noteiktās operācijas, arī pacientēm tās ir grūti samaksājamas summas," atzīst K. Pastars. Jautājums par krūts rekonstrukcijām novilcināts vismaz 12 gadus, tādēļ 2022. gadā budžetā šai mērķprogrammai jāiestrādā 850 000 eiro, ja zināms, ka operācijas varētu būt nepieciešamas līdz 250 pacientēm gadā, lēš biedrības Vita pārstāve Irīna Januma.
Tam, ka joma nav sakārtota, piekrīt arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs. Viņaprāt, skrīninga jautājums ir īpaši aktuāls, jo tas ir jautājums par sieviešu dzīvību. Daudzām pacientēm jau ir ielaista slimības gaita un jātērē milzu līdzekļi medikamentozā ārstēšanā. A. Irmejs ierosina: "Būtu jāaicina veikt skrīningu uz specializētām ārstniecības iestādēm konkrētā dienā un laikā, bet tam vajadzīgs regulējums." Pacientu pārstāve Olga Valciņa aicina neaizmirst par personalizēto medicīnu, jo no tā atkarīga cilvēku dzīvildze.
RAKUS Diagnostikas radioloģijas centra virsārste mamoloģijā Ilze Eņģele stāsta, ka ārsti rosinājuši, kā labāk organizēt skrīninga programmu, paredzēti uzlabojumi – pāriešana uz citu kodēšanas sistēmu, jauni IT risinājumi nodrošinās "dubultaklo" divu radiologu neatkarīgu analīžu lasījumu u. tml.
Jo vairāk ir pozitīvu tendenču, jo mazāk jauno ārstu vēlēsies meklēt darba iespējas ārpus Latvijas. Lai runātu par vispusīgu attīstību nākotnē, ļoti svarīgs elements ir zinātne un pētniecība, kam no valsts būtu jārod atbilstoši finanšu ieguldījumi, norāda I. Eņģele.
Jāraugās vienā virzienā
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītāja Inese Ikstena (A/P), uzrunājot Finanšu ministrijas Labklājības sfēras finansēšanas nodaļas vadītāju Anitu Čemmi, atgādināja, ka valsts ekonomiskā izaugsme un nākotne atkarīga no darbspējīgiem un veseliem cilvēkiem. Salīdzinājumam – Šveicē ir 274 mirušie uz 100 000 iedzīvotāju, bet Latvijā tie ir vairāk nekā 700. A. Čemme informēja, ka priekšlikumus prioritāriem pasākumiem nākamā gada valsts budžetam jāiesniedz līdz 30. jūnijam, bet par finanšu piešķīrumu lems Ministru kabinets.
Nacionālajā attīstības plānā ir virziens uz cilvēkcentrētu veselības aprūpi un veselības nozarei paredzēts piešķirt apmēram 21 miljonu eiro, tai skaitā agrīnai diagnostikai un skrīningu programmām. Finansējuma mērķis ir samazināt saslimšanu ar onkoloģiskām slimībām, jaundzimušo skrīnings, kā arī C hepatīta izmeklēšanas iespēju attīstība. Finansējums nav pārāk apjomīgs, bet ar laiku to var elastīgi koriģēt, atzīst Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis. "Līdz šim trūkusi ilgtspēja ne tikai onkoloģijā, bet veselības nozarē kopumā. Ja arī onkoloģijas jomu nosaka kā prioritāti, tad nepieciešamas koordinētas darbības gan ilgtermiņā, gan starp institūcijām. Vasaras beigās Onkoloģijas plāna novērtēšanā iesaistīsies arī starptautiskie eksperti,'' norāda EK Vēža misijas padomes eksperts Mārcis Leja.