Valsts robežsardzē pagājušā gada septembrī saņemts kāda Afganistānas pilsoņa iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.
Sākotnējā aptaujā un pārrunās vīrietis norādījis, ka savā izcelsmes valstī bija strādājis par apsargu pie vietējās pašvaldības deputātes. Viņu sākuši vervēt Taliban kaujinieki. Apsargs viņu aicinājumam nav atsaucies un pēc kāda laika viņš piekauts. Lai arī vīrietis vērsās policijā, palīdzība viņam netika sniegta. Tāpat vervēšanas mēģinājumi turpinājušies. Vēlāk vīrietim izteikti draudi izrēķināties ar viņu un viņa ģimeni, un vīrietis nolēmis izceļot no valsts.
PMLP šogad janvārī nolēma atteikt piešķirt bēgļa statusu, taču piešķirts alternatīvais statuss.
Nepiekrītot PMLP lēmumam, vīrietis vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot piešķirt viņam bēgļa statusu.
Viņš tiesai pamatojis, ka Afganistāna ir ļoti bīstama vieta, it sevišķi jauniem vīriešiem, kurus Taliban cenšas iesaistīt savā bruņotajā grupējumā. Ja kāds atsakās iesaistīties Taliban grupējumā, veikt vardarbību pret iedzīvotājiem un varas pilnvarotām amatpersonām, to pakļauj smagai vajāšanai, spīdzināšanai vai pat nogalina, norādīja vīrietis.
Tiesa atzina, ka vīrieša vajāšana ir saistāma ar piederību noteiktai sociālajai grupai - personām, kuras izvairījušās no piespiedu vervēšanas. Izskatāmās lietas apstākļos tiesai nav pamata apšaubīt to, ka izcelsmes valsts varas iestādes nav varējušas viņam sniegt palīdzību un garantēt drošību pret šādām darbībām nākotnē.
Tiesa uzdeva PMLP pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu.
Spriedums nav pārsūdzams.
Likums paredz, ka alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka personai tās mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai pazemojoša sodīšana, ir smagi un individuāli draudi, kas apdraud dzīvību vai veselību plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku, ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu gadījumā. Alternatīvais statuss atšķiras ar to, ka PMLP reizi gadā pārskata konkrēto gadījumu.
Savukārt bēgļa statusu piešķir personām, kuras savā mītnes zemē pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ un iepriekš minēto iemeslu dēļ persona nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību, un persona atrodas ārpus šīs valsts teritorijas.