Savukārt atbildīgā ministre aicināja nepieņemt šādus radikālus piedāvājumus un neattīstīt ideju par bērnunamu likvidāciju.
Tiesībsarga biroja vecākais jurists Arvīds Dravnieks valdības sēdē, kurā skatīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto atbildes vēstuli birojam par bērna tiesībām augt ģimenē, uzsvēra, ka ir īstais brīdis izstrādāt bērnunamu likvidēšanas plānu.
Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) atgādināja, ka savulaik šāda ideja jau ierosināta, taču jāņem vērā, ka ir "zināms bērnu kontingents, ko audžuģimenes nelabprāt izvēlas". Tādēļ ministrijā ir izveidota ekspertu grupa, kas strādā pie risinājumiem. Viņa arī uzsvēra, ka pašvaldības esot vairāk ieinteresētas bērnu ievietot bērnunamā nekā maksāt audžuģimenei, jo tā esot lētāk.
Ministre aicināja nepieņemt šādus radikālus piedāvājumus un neattīstīt ideju par bērnunamu likvidāciju.
Dravnieks aģentūrai BNS paskaidroja, ka bērnunami ir tikai bijušajās padomju valstīs, Eiropā šādas prakses nav, tur bērni tiek ievietoti audžuģimenēs.
Pēc Tiesībsarga biroja pārstāvja domām, risinājums būtu palielināt atalgojumu audžuvecākiem un sadalīt, kas to finansē. Dravnieks uzsvēra, ka audžuģimenes neizmaksā vairāk kā patlaban bērnunamu uzturēšana. Proti, viena bērna uzturēšana bērnunamā valstij mēnesī izmaksā 492 latus, savukārt audžuvecākiem atalgojums ir 80 latu mēnesī, bet aizbildnim ‒ 38 lati. Vienlaikus Dravnieks norādīja, ka šāda summa ir neadekvāta.
"Bērnam ir tiesības augt laimīgā ģimenē, valstij ir pienākums to nodrošināt. Bērnunams to nevar nodrošināt," norādīja Dravnieks.
2010.gadā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 8237 bērniem ‒ 884 bērni atradās audžuģimenes aprūpē, 5565 bērni ‒ aizbildņa ģimenē un 1788 bērni ‒ bērnu aprūpes iestādēs. Salīdzinājumam 2009.gadā ārpusģimenes aprūpē bija 8714 bērni, tostarp bērnunamos 1907 bērni, 2008.gadā ‒ 8871, bērnunamos ‒ 2182 bērni, 2007.gadā ‒ 9427 bērni, tostarp bērnunamos ‒ 2207.