Juridiskās palīdzības administrāciju izveidoja 2006.gadā, un Juris Jansons bija tās pirmais direktors. Iestādes uzdevums bija izsniegt valsts kompensācijas vardarbībā cietušajiem un bezmaksas juridisko palīdzību trūcīgajiem.
Neilgi pēc darbības uzsākšanas, Jansons ierosināja izveidot speciālu valsts kompensāciju reģistru. 2007.gadā valdība viņa rediģētos noteikumus par reģistra izveidi pieņēma. Jansons izsludināja konkursus par programmnodrošinājumu un datu glabāšanu.
Pirmajā ar cenu 90 000 lati uzvarēja kompānija RIX Technologies. Savukārt pie datu iekārtu iznomāšanas tika firma Capital un ar to Jansons 2008.gada janvārī noslēdza līgumu uz pieciem gadiem par kopējo summu 260 000 lati. Tieslietu ministrija šobrīd uzskata, ka izdevīgāk būtu bijis serverus nopirkt, nevis nomāt. Tie maksā 100 000 latus, kas ir gandrīz trīs reizes mazāk, nekā to piecu gadu nomas maksa. Jansons apgalvo, ka pirkt nav ļāvuši.
“Kapitāliem izdevumiem budžetā līdzekļi nav iedalīti, tie ir paredzēti pakalpojumiem. Tad nav cita varianta kā tikai caur pakalpojumu nodrošināt šo te pasākumu,” savu motivāciju skaidroja tagad jau tiesībsargs Juris Jansons.
Saskaņā ar noslēgto nomas līgumu Juridiskās palīdzības administrācijas rīcībā patlaban ir 18 72 GB serveri, kā arī divas lenšu bibliotēkas. Taču izrādījās, ka tik jaudīgas datu bāzes nemaz nav nepieciešamas. Dati par vardarbībā cietušajām personām masveidā neieplūda. Četru gadu laikā saņemti vien 1700 iesniegumu par kompensāciju izmaksu. 8000 cilvēku vērsušies pēc bezmaksas juridiskās palīdzības. Pēc Tieslietu ministrijas informācijas, serveri šobrīd ir noslogoti par 20%. Pērn vispār bijuši izslēgti un stāvējuši bezdarbībā, lai arī iestāde par tiem ik mēnesi formai maksā 4500 latus.
Pašreizējā iestādes vadītāja Irina Ļitvinova Jansonu daļēji attaisno. Esot bijušas lielas cerības. “Ar to vīziju, kāda bija 2007.gadā, tai lietderībai ir pavisam cits vēsturiskais konteksts. Nevienam nenāca prātā, ka Juridiskās palīdzības aģentūrai nebūs lemts attīstīties,” skaidroja Ļitvinova.
Pēc Jansona aiziešanas, Ļitvinova ir centusies nomas līgumus lauzt. Firma bijusi ar mieru, taču pieprasījusi kompensāciju atlikušās nomas maksas apjomā – 150 000 latu. Jansona noslēgtais līgums valstij tiesības sadarbību priekšlaicīgi izbeigt neparedz. Valsts ir apņēmusies maksāt par serveru nomu visus piecus gadus pat tad, ja Juridiskās palīdzības administrāciju nolemtu likvidēt.
Gan Jansons, gan patreizējā vadītāja apgalvo, ka serveru tukšgaitā vainojama valdība, kas krīzes laikā apgriezusi iestādes budžetu un nav ļāvusi izveidot teritoriālās nodaļas. Arī darbinieku kļuvis mazāk, tātad mazāk sistēmas lietotāju.