Lai arī kopš pagājušā gada izklaides vietas par trokšņošanu var sodīt līdz pat 5000 eiro, soda samaksāšana neaptur no atkārtotas rīcības. Likumdevējs ar efektīvu risinājumu kavējas, tāpēc tiesībsargs valdībai devis laiku to rast līdz 1.decembrim, aģentūra LETA uzzināja Tiesībsarga birojā. Pretējā gadījumā tiesībsargs apsvērs iespēju vērsties Satversmes tiesā.
Tiesībsargs analizējis izklaides trokšņu problemātiku - regulārus un traucējošus trokšņus, ko rada naktsklubi, bāri, kafejnīcas, terases, viesu nami u.tml. Analīzes gaitā Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ivars Vanadziņš skaidrojis, ka izklaides trokšņi ir nevēlama skaņa, "kas ir nepareizajā laikā un nepareizajā vietā", un tie var būt daudz kaitinošāki nekā citi, jo ir impulsīvi (lēkājoši), nevis vienmērīgi. Tas ir liels stresa faktors, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, pat dzīves ilgumu.
Patlaban vispārējais tiesību aizsardzības mehānisms, kā iedzīvotājiem vērsties pret trokšņotājiem, paredz vēršanos policijā, kas, izvērtējot situāciju, trokšņotājam var piemērot sodu. Savukārt soda mērķis ir atturēt pārkāpēju no turpmākas kaitnieciskas rīcības. Tomēr attiecībā uz izklaides trokšņu ierobežošanu, kā rāda prakse un iesniegumi Tiesībsarga birojā, tas nav efektīvs risinājums, skaidroja birojā.
Galvenā problēma ir tajā, ka likumdevējs izklaides troksni nav definējis kā atsevišķu trokšņa veidu, proti, nav noteicis prasības, lai to samērotu ar iedzīvotāju tiesībām uz naktsmieru. Piemēram, vides troksnim (ceļu satiksme, dzelzceļa, lidmašīnas) šādas prasības ir izvirzītas - tas ir jāmēra un jāveic pasākumi, lai to samazinātu. Tiesībsarga ieskatā valsts nedarbojas aktīvi, lai šo jautājumu sakārtotu. Jaunā kārtība top gausi, un arī esošie likumi netiek pilnveidoti, lai risinājums būtu jau šodien.
Lai arī valsts izklaides trokšņa radītājam, ja tas traucē iedzīvotāju mieru, ir paredzējusi administratīvo sodu (juridiskām personām līdz pat 5000 eiro), tomēr ar to vien nav iespējams efektīvi aizsargāt iedzīvotāju naktsmiera tiesības. Šobrīd novērojams, ka izklaides vietām ir liela rīcības brīvība uz iedzīvotāju naktsmiera rēķina, un valsts nespēj efektīvi to novērst, secinājis tiesībsargs. Turklāt soda samaksāšana neaptur no atkārtotas rīcības.
Pavasarī veiktā tiesībsarga aptauja iezīmēja tendenci - izklaides trokšņu problemātika pastāv, bet iedzīvotāju centieni mainīt situāciju nav efektīvi. Vairākums jeb 80% respondentu atzīmējuši, ka ir saskārušies ar izklaides troksni savā apdzīvotajā vietā, teju 90% respondentu naktsmieru ir ietekmējis izklaides troksnis. Tikai 10% norādījuši, ka viņus izklaides troksnis neietekmē.
Tikai pusē gadījumu iedzīvotāji norādīja, ka šajā jautājumā ir vērsušies pēc palīdzības. Kā galvenos iemeslus problēmas nerisināšanai respondenti norādījuši neticību tam, ka situācija varētu mainīties, kā arī nesakārtoto tiesisko regulējumu. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri centušies risināt trokšņu problemātiku, visbiežāk vērsušies pēc palīdzības pašvaldības policijā, daži vērsušies arī pie uzņēmumu vadības un darbiniekiem, kā arī ēku īpašniekiem. Iedzīvotāju sniegtās atbildes rāda, ka 60% gadījumos viņu darbība nav palīdzējusi situāciju atrisināt, tikmēr 36% atbildējuši, ka situācija uzlabojusies vien uz īsu brīdi (piemēram, uz konkrēto nakti). Kā galvenos iemeslus, kāpēc problēmu neizdodas atrisināt, iedzīvotāji minēja nesakārtoto tiesisko regulējumu, izklaides vietu interešu pārsvaru pār iedzīvotāju interesēm un pašvaldību nevēlēšanos iesaistīties situācijas risināšanā.