Latvijā esošais vispārīgais tiesību aizsardzības mehānisms, kā iedzīvotājiem vērsties pret skaļu trokšņošanu, nav efektīvs izklaides trokšņu gadījumā, secinājis Tiesībsarga birojs.
Izlasot 27.augusta laikrakstā Diena publicēto rakstu Nakts ir, miera nav, nespēju apvaldīt sašutumu – cik aprobežotam jābūt cilvēkam, lai vienīgo kūrortzonu valstī vēlētos padarīt par guļamrajonu, kurā nenotiek koncerti, nakts izklaides, festivāli un kurā bankrotē krogi tūristu trūkuma dēļ. Tā būtu katastrofa uzņēmējdabībā.
Ir pagājis gads, kopš Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteja lēma aktīvi cīnīties ar trokšņotājiem, tomēr būtiskas pārmaiņas nav panāktas. Trokšņu cēlājus joprojām nevar efektīvi sodīt, bet Saeima nav pieņēmusi nekādus grozījumus likumos, kas atvieglotu cīņu ar trokšņa izraisītājiem. Iesniegumu skaits par trokšņošanu Rīgā šā gada astoņos mēnešos ir nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet izrakstīto protokolu skaits - mazliet sarucis.
Astoņu mēnešu laikā Rīgas Pašvaldības policija ir saņēmusi 6 117 izsaukumus par trokšņošanu. Viss, uz ko tā ir tiesīga – ir sastādīt protokolu, kuru naktslokālu īpašnieki apstrīd tiesā, un tiesa allaž nostājas īpašnieka pusē. Un trokšņi turpinās, ceturtdien secināts Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājuma komiteja paplašinātajā sēdē.
Rīgas Pašvaldības policija (RPP) vēlas panākt grozījumus likumos, lai veiksmīgāk cīnītos pret trokšņotājiem galvaspilsētā, to šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputātiem uzsvēra RPP priekšnieks Jānis Geduševs.
Šī gada pirmajā pusē Rīgas Pašvaldības policijā no Vecrīgas iedzīvotājiem un dažādu iestāžu pārstāvjiem saņemti 42 iesniegumi ar sūdzībām par troksni, kas traucē apkārtējo mieru un iestāžu dabu, _Diena.lv _informēja Pašvaldības policijas pārstāve Inese Tīmane. Pašvaldības policijas apkalpoto izsaukumu par traucējošu trokšņošanu skaits šī gada pirmajā pusgadā ir 109.