Asociācijā uzsvēra, ka uzņēmēju veikto profilakses pasākumu veikšanai no valsts atbalsta Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai vairāk nekā divu miljardu eiro apmērā vēl arvien nav atradies "ne cents" individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes kompensēšanai uzņēmumos, dezinfekcijas līdzekļu izvietošanai pircējiem veikalos un citiem pasākumiem sabiedrības labā.
LTA pauda, ka Latvijā no vairāk nekā 35 000 tirgotāju valsts piešķīrusi atbalstu tikai 2% (840 uzņēmumiem), ēdināšanas uzņēmumiem atbalsta saņēmēji ir tikai 12% (750 uzņēmumi). Rēķinot kopumā, vidēji tikai 4-5 % uzņēmumu saņēmuši atbalstu, kaut kopumā slēgti bija ap 80% ēdinātāju, 65% pakalpojumu un 40% tirgotāju.
Tirdzniecības nozares krīzes centra vadība vērtē, ka palīdzību vajadzēja piešķirt vismaz astoņas reizes vairāk uzņēmumiem un tam vajadzētu aptvert ap 40-50%, tajā skaitā no ēdināšanā iesaistītajiem - 80-90%, uzņēmumu.
LTA ieskatā, valsts atbalsta politikas mērķis ir "nostiprināt dominējošos uzņēmumus un iznīcināt mazos", jo atbalstu nesaņem visvairāk cietušie mikro un mazie uzņēmumi. Atbalstu traucē saņemt neelastīgās prasības daudznozaru uzņēmumiem daļējai dīkstāvei, kā arī pārlieku sarežģītā nodokļu parādu atlikšanas procedūra.
LTA ieskatā nekavējoties jāsniedz atbalsts profilaktisko Covid-19 ierobežošanas pasākumu veikšanai un reālu atbalstu cietušajiem uzņēmumiem neatkarīgi no to maksātspējas, tāpat kā tas izdarīts Latvijas kaimiņu valstīs.
Tāpat asociācijas ieskatā iebraucēju uzskaite bija jāveic jau agrāk, jo iebraucēji ir galvenais risks vīrusa izplatībai. Lidostā "Rīga" un citos iebraucēju ieceļošanas punktos bija jāuzstāda temperatūras mērītāji un informatīvie punkti.
LTA ieskatā, nesen papildus ieviesto ierobežojumu dēļ vīrusa izplatības ierobežošanai ēdinātājiem būtiski samazinātas iespējas atpelnīt zaudējumus. Tāpat tiem uzliktas papildus administratīvās prasības - sabiedriskās ēdināšanas vietā ne tikai valsts valodā, bet arī angļu valodā jānodrošina skaidri salasāma publiski pieejama informācija par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā.
LETA jau ziņoja, ka valdība 10.jūlijā nolēma saīsināt sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku, lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus.
Veselības ministrijas (VM) izstrādātais noteikumu projekts, ko 10.jūlijā ārkārtas sēdē izskatīja valdība, papildina noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", precizējot infekcijas izplatības dēļ noteiktos ierobežojumus.
Noteikts, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam sabiedriskās ēdināšanas vietā būs jānodrošina, ka apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā) skaidri salasāma publiski pieejama informācija par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā.
Tāpat līdz 1.septembrim pagarināts ierobežojums cilvēku pulcēšanai sabiedriskās ēdināšanas vietās. No rītdienas, 11.jūlija, iekštelpās pie viena galdiņa nedrīkstēs atrasties vairāk par četriem apmeklētājiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt ārtelpās pie viena galdiņa nedrīkstēs atrasties vairāk par astoņiem apmeklētājiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi.