Turpina pieaugt saslimstība ar ērču pārnēsāto Laima slimību

Laimas slimība

Laimas slimība

ja nav hronizējusies

infekciju slimību daudz

Sēņot pēc iespējas tālāk no meža ! Ja nopietni - esmu nedaudz izbaudījis. Kā forelists meža upīšu brikšņos ērces no apģērba, ķermeņa daļām (vēl nepiesūkušās) nolasu daudz. Šogad Ziemeļkurzeme bija bagātīga, vienā dienā kādas astoņas. Ar poti esmu vienmēr, piesūkušos ērču izņemšanas vietiņas kādreiz ir bijušas apsarkušas, bet Laimai raksturīgais koncentriskais riņķis nebija manīts. Tomēr vienreiz pāris dienu pēc copes notraucu no ciskas iekšpuses sīku melnumiņu, kā pielipušu. Ar palielināmo - pavisam sīciņa ērcīte (ērces pirmā stadija nimfa, kas arī parnesā infekcijas). Pēc nedēļas vannojoties - tajā vietā plankums trīskapeikas lielumā. Pie ārsta - doksaciklīna (?) tabletes. Raizējos, vai ar tām pietiks,jo svars man neietilpst normās. Plankums pamazām izzuda, neko sliktu nejutu. Lai kā pareizi ģērbtos un piesargātos, parbauditu apģērbu, pārejās mantas gan mežā, gan atgriežoties, pēc vienas vai vairāku dienu padzīvošanas aizaugušās vietās tāds risks vienmēr pastāv. Varbūt šogad upīšu vilinājumu mazināt, pasēdot ar fideri pie lielākām un mazāk riskantām upēm.

Kā Latvijā šo slimību ārstējam?