Dažādi scenāriji
Saslimstība ar Covid-19 samazinās gandrīz visās vecuma grupās, tomēr satraucoši esot tas, ka kopš mēneša sākuma bērnu vidū tā pieaug, norādīja Perevoščikovs. Šo tendenci eksperts daļēji skaidroja ar to, ka jaunais Lielbritānijas Covid-19 paveids var veicināt saslimstības pieaugumu tieši ģimenes locekļu un bērnu vidū.
Perevoščikovs cita starpā atsaucās uz Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra vēstījumu, kas aktuāls arī Latvijai: "Vakcinācijas programmai ir nepieciešams laiks, lai tā iedarbotos. Ja citi reaģēšanas pasākumi (ierobežojumi) tiek mazināti pārāk agri, tad rezultātā gadījumu skaits var strauji palielināties."
Epidemiologs stāstīja, ka SPKC ir modelējis dažādus situācijas attīstības scenārijus. Viens no tiem, kam par pamatu ņemta Igaunijas situācija, kur patlaban notiek straujš saslimstības pieaugums, paredz, ka līdz aprīļa sākumam stacionēto pacientu skaits pie vidējā scenārija būtu 1704, pie minimālā – 1500, bet pie maksimālā – 1909. Savukārt par pamatu ņemot Lielbritānijas situāciju pērn decembrī, kad pēc ierobežojumu mīkstināšanas notika straujš saslimstības pieaugums, SPKC prognozē, ka aprīļa sākumā pie vidēja attīstības scenārija stacionāros varētu ārstēties kopumā 2017 pacientu. Pie zemāka izplatības scenārija stacionēto skaits aprīļa beigās varētu būt 1775, bet pie maksimālā izplatības scenārija – 2259.
Intensīvās terapijas riski
Pašlaik ar Covid-19 slimniekiem aizpildīto gultu skaits slimnīcās ir 759. Visvairāk (1100) aizpildīto gultu bija janvāra sākumā. Ja Latvija nerīkosies un piepildīsies epidemiologu prognozes, aprīlī stacionēto slimnieku skaits var pieaugt līdz pat trim reizēm.
Tam būs nopietnas sekas attiecībā uz slimnīcu kapacitāti. Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Infektoloģijas katedras vadītāja, profesore Ludmila Vīksna valdības sēdē pauda, ka, divas reizes palielinoties stacionēto Covid-19 slimnieku skaitam, slimnīcām nāksies šķirot pacientus. Vislielākos riskus radīs pacienti, kuriem būs nepieciešama intensīvā terapija, jo šo gultu apjomu nevar ne pārplānot, ne palielināt, un ir skaidrs, ka visiem to nepietiks.
Lai gan slimnīcām ir piešķirts papildu finansējums un ir palielināts gultu skaits, kurām var pievadīt skābekli, tomēr "tas sprādzienveida uzliesmojums, kas tiek prognozēts, mūs slimnīcā ļoti biedē, tādēļ es gribētu lūgt patlaban izdarīt visu iespējamo, lai stabilizētu saslimstības lejupslīdi," uzsvēra Vīksna.
Saskaņā ar Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta vadītājas Lienes Cipules sniegto informāciju jau pašlaik no pārprofilētajām gultām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā aizņemtas ir 70% gultu, Stradiņos – 74%, bet SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība Balvu slimnīcā – 92% un Jelgavas slimnīcā – 86%. Savukārt no Neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām četrās ir traucēta vai ierobežota palīdzības sniegšana – Kuldīgas slimnīcā, Krāslavas slimnīcā, Tukuma slimnīcā un Cēsu klīnikā.
Jārīkojas apsteidzoši
Ņemot vērā saspringto situāciju slimnīcās, Perevoščikovs norādīja, ka ir jārīkojas apsteidzoši, neļaujot lipīgajam Lielbritānijas paveidam turpināt savu izplatību. Epidemiologi iesaka pastiprināt nosacījumu strādāt attālināti biroju darbiniekiem, nosakot, ka klātienē darbotos tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi. Būtu arī plānveidīgi jātestē darbinieki, kuri strādā kolektīvos, kur nevar nodrošināt savstarpēju distancēšanos. Perevoščikovs vēl pauda, ka būtu jāsniedz tikai vitāli nepieciešamie pakalpojumi, kā arī jāievieš plaši komunikācijas atbalsta pasākumi darba devējiem un iedzīvotājiem.
Tajā pašā laikā, kā Diena jau vēstījusi, valdībā ir virkne ministru, kuri uzstāj uz ierobežojumu turpmāku mīkstināšanu. Līdz ar to valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis Operatīvajai vadības grupai līdz nākamajai nedēļai izstrādāt vismaz divus rīcības variantus – pastiprināt vai mīkstināt ierobežojumus.
Jaunākie dati liecina, ka Latvijā pakāpeniski pieaug vīrusa jaunā paveida īpatsvars, – šobrīd tie ir aptuveni 8% no visiem saslimšanas gadījumiem, turklāt reģistrēti vairāk nekā 10 lokāli uzliesmojumi, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādē. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, prognozējams, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropas Savienības valstīs, varētu būt straujš saslimstības pieaugums, ko izraisītu tieši jaunais vīrusa paveids. Epidemiologi norāda, ka tas ir par 70% infekciozāks nekā līdzšinējais vīrusa paveids, bet nav dzīvībai bīstamāks.