Taču uz kosmosu, kā liecina pēdējos gados apstiprinātie uzņēmējdarbības projekti, spējīga tikai niecīga daļa jauno uzņēmēju. Varbūt kādi seši septiņi procenti. Viss pārējais ir parasta ikdienas dzīve, kurai var iedvesmoties, kaut vai pastaigājoties pa Brīvības ielu, – bulciņas, frizētavas, grāmatvedības kantorīši, autoservisi.
Aptuveni 93% jaunā biznesa nav nedz īpaši inovatīvi, nedz arī nākotnē tie sola kļūt par Latvijas Nokia veiksmes stāstu. Taču tiem ir milzīga cita veida pievienotā vērtība. Cilvēks, kurš sāk savu biznesu, kļūst par darba devēju sev, un izdošanās gadījumā – varbūt vēl kādam. Tāpēc sarkasmam, ka ALTUM Starta programmā tiek atbalstītas vienas vienīgas kebabnīcas, nav nekāda pamata. "Jāpriecājas par visiem cilvēkiem, kas paši spēj nopelnīt un vēl kādam samaksāt! Viņus vajag cienīt, jo viņi stiprina tautsaimniecību," saka ALTUM Programmu attīstības departamenta vadītāja vietnieks Gatis Sniedziņš. Un valdība to apzinās, par to šādu programmu pastāvēšanas fakts liecina pats par sevi.
Visas atbalsta programmas tiek apstiprinātas Ministru kabinetā, bet no tribīnes runā tikai par kosmosu. Droši vien tāpēc, ka izklausās respektablāk un ambiciozāk. Lūk, daži brīvi izvēlēti citāti no bagātīgā klāsta, ko piedāvā mediji.
"Mums vajadzīgs vairāk izcilību, kas spēj radīt augstu pievienoto vērtību ekonomikai," saka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība). "Uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības būs atkarīgas no prasmes izmantot jaunākās tehnoloģijas, attīstīt inovāciju un jaunus produktus," saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība). "Ekonomikas sildīšanai vajadzīgi nestandarta risinājumi," saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Taču biznesa sācēju gadījumā kritēriji atbalsta piešķiršanai ir krietni piezemētāki: cilvēka uzticamība, kompetence, tirgus situācija, naudas plūsmas analīze. Paretam gadoties arī krāpnieki, kas grib naudu, nevis biznesu. Konsultantiem viņus parasti izdodas atšifrēt. Biznesa iecerei jābūt skaidrai un labi pamatotai. Protams, ne visi atlases procesā tiek līdz valsts sniegtajam aizdevumam. Vidēji 20% gribētāju tiek atsijāti vai paši saprot, ka nekas nesanāks, jau pirmās konsultācijas laikā. Nākamie 20% atkrīt turpmākajā konsultāciju procesā, vēl 8% projektu iesniedz, bet nesaņem galīgo akceptu. Pārējie saņem zaļo gaismu un sāk grūto uzņēmējdarbības ceļu. Biznesa sācējiem ALTUM programmu ietvaros pēdējos divos gados izsniegti gandrīz 13,9 miljoni eiro kopumā 960 projektiem. 2017. gadā plānots izsniegt 7,8 miljonus eiro un atbalstīt vairāk nekā 500 projektu.
Idejas cilvēkiem galvā ir ļoti daudzveidīgas, tomēr statistika ļauj tās sagrupēt pa populārākajām nozarēm: tirdzniecība, ražošana, profesionālie pakalpojumi, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Biznesa uzsācēju segmenta vadītāja Ieva Zabrauska-Gailīte stāsta, ka daļēji jaunos uzņēmējus ietekmē arī sezonas aktualitātes – pavasaros daudziem sakārojas savu kafejnīciņu ar āra terasi. Arī dažādas sociālās tendences. Piemēram, vienu brīdi modē bijuši Montesori programmas bērnudārzi.
Visu rakstu lasiet cetutdienas, 23. februāra, avīze Diena!