Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +11 °C
Apmācies
Piektdiena, 1. novembris
Ikars

Uzņēmēji maksātu divreiz mazāku nodokli

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
ierindnieks
i
9. Par darbaspēka nodokli un tā aplikšanu. Tas, ka patlaban darba atalgojums ticis administratīvi regulēts samazinājumam, kurš nav atbilstošs ES valsts darba atalgojumam, ir gan nodokļu samazinājuma, gan darbaspēka aizplūšanas cēlonis, un tā viens no cēloņiem- apzinātas politikas no ārienes mērķis samazināt Latvijas konkurenspēju un aizpludināt daļu kvalificēta darbaspēka. ASV prakse zinātniski- tehniskā potenciāla koncentrēšanā bija aizpludināt daļu Azijas potenciālos zinātniski- tehniskā personāla kadrus. Jebkuras rekomendācijas šajā sakarībā un aizdevēju institūcijām būtībā ir kvalificējamas kā Latvijas apzināta konkurences potenciāla vajināšana un Dombrovska- Kampara elastība un piekapšanās politika tieši tāpēc atsevisķos komentāros no manas puses tika asi kritizēta. Būtībā tā ir valsts potenciāla konkurencei no ārienes apzināta vajināšanas sekmēšana. Ja ievēro vispārēju samazinājuma principu, tad pretī jābūt izstrādātiem diferencētiem darbaspēka likmju piemērošanas kritērijiem atkarībā no kvalifikācijas, prakses, specifikas , rezultāta ar difrencētu nodokļu aplikšanas likmi. Bez tam jāparedz piemaksu garantija par faktiski un neatliekamiem ( neparedzētiem) palielinatas būstamības un sarežģītības apmaksas likmes piemaksām, kuras neattiecas tikai uz uzņēmēju, bet arī uz pasūtītāju ( daudzos gadījumos un iepirkumos valsts un pašvaldības- ta ir valsts garantija) Tā kā JL līdz šim brīdim nav veikušas ieteikumus ( tas attiecas arī uz ZZS un SC) , partiju ekonomiskos ekspertus uzskatu kā vājus. Jo nepilnīgi izstrādāti likumi un to izstrādāšanas atlikšana turpmāk nav pieļaujama. (Ja es koriģeju ES projekta realizāciju par pusmiljonu, bet reāli ES tas pēc izmaksām būtu 1.5 milj,, tad , lai to realizētu pienācīgā kvalitātē, nomaksājot nodokļus un nenovedot ar sevi saistītus uzņēmumus bankrotā , es ekspluatēju savus darbiniekus, ar sevi saistītus uzņemumus un arī sevi kā darbaspēku NESAMĒRĪGĀ pakāpē un no manas gribas vai kompetences nav atkarīgs nodokļu samaksas masas pieaugums, tas tiek administratīvi - destruktīvi regulēts. Un kamēr cienījamie JL, ZZS, SC piesaistītie ekonomikas eksperti publiski neizvirzīs ne 10, bet 20- 30 apspriežamus un izstrādājamus ierosinājumus ar pamatojumiem ekonomiskās situcijas augšupejai, populistiski gavilējošos apgalvojumus par valsts ekonomikas augšupejas simptomiem ( bez izmainītas likumdosanas bāzes šiem 10, bet tie ir vismaz 30 aspekti) uzskatīšu ka demagoģiju.
ierindnieks
i
nodokļu diferencēšana pēc apgrozījuma un peļņas būtu pirmais. bet runāsim par galveno- attīstību un saikni ar nodokļiem. Jo viena lieta ir saņemt kredītu, palaist uzņemumu (ražotni) pēc plānotā projekta (plāna), varonīgi izpildīt partnersaistības un kerdītsaistības , nomaksajot modokļus, un tad atjēgties pie izjūkoša plosta. Jebkura materialu vērtību radoša uzņēmuma pastāvēšanas nosacījums , dinamiski attīstoties, ir resursu pieejamība attīstībai. Nez kapēc finansu un banku eksperti visi kā viens runā par kredītiem. Un tiesi te ir "runga ar diviem galiem"- jā, var ņemt kredītus attīstībai plānotam posmam, bet proporcionali samazinasies pieejamie (iekšejie) un apgrūtināsies piesaistāmie resursi ( kreditēšanas apgrūtinajumi un riski) nākošiem periodiem. 7. Likumdevējam ir jāizstrādā nodokļu atvieglinājumu pakete tiem uzņēmumiem, kuri plānveidīgi savus ieksejos resursus novirza attīstībai. Un patlaban nav loģiska pieeja peļņas izpratnei un tās nodokļu aplikšanai. Jo, ja uzņēmēju liela daļa velas īslaicīgi atražot palielinātu peļņas proporciju , lai viņi periodiski maksā palielo peļņas nodoki. Ja uzņemējs ir nolēmis attīstīt savu uzņemumu ilglaicīgi, pārejot periodiski jaunā pakāpē ar dinamisku attīstību, periodiski ir jāatlicina apgrozāmie līdzekļi attīstībai, tiem jabūt nodalītiem ( vai kā depozīts vc.) Pie skaidriem attīstības plāniem, iespējām un virzības tas ir pārskatāms un kontrolējams. Un tad , proporcionali novirzītiem resursiem attīstībai, jābūt izstrādātai un piemērotai nodokļu atlaidi periodos, kad notiek tiešā paplasināšana, modernizēšana vc. Japāņu koncerni, kuri izceļas ar pastāvīgu peļņas, apgrozījumu un attīstības dinamiku, sadala šo pasakumu kompleksu īslaicīgā un ilglaicīgā, un tas arī šeit būtu normāli. Jo nodokļu atlaides kompleksā ar attīstības dinamiku sākotneji mazinās nodokļu daļu, bet tad , progresijā ar apgrozījuma pieaugumu, pieaugs arī nodokļu pieaugums, pie šādas sistēmas tas ir pārredzamak un prognozējamāk. Un tad nebūs tik daudz lielās, straujās peļņas, bet būs stabilāka peļņa ar stabilāku apgrozījuma un nodokļu planošanas dinamiku. Šāds pasākumu komplekss , tā ieviešana un realizešana ir piemērota profesionaļiem vai prakses uzņemējiem, nevis īslaicīgai "uzvārīšanai", politiski- finansialiem projektiem un uzņemējiem, jo praktiskajai procesu nodrošināšanai nepieciešami speciālisti- praktiķi, nevis finansisti- teorētiķi- politiķi.
Lelle
L
Pievienojos "ienaidnieks"komentāram.Sen bija uzņēmēji jāsadala pa kategorijām pēc apgrozījumiem un peļņas un jādiferencē tiem nodokļu slogs.Varu vēl peibilst, ka uzņēmējdarbību smagi grauj drausmīgā korupcija, kura izpaužas ne tikai kā ierēdņu valdošo piebarošana, bet arī uzņēmējdarbības konkurtētspējas kropļošana, kur apritē nonāk melnā, atmazgājamā nauda.
Lelle-gribēt nav kaitīgi
L
Beidz te dir$t un sāc pats uzņēmējdarbību, tad redzēsi kā ir samaksāt tos astronomiskos nodokļus!!! Pat baznīca prasīja visos laikos tikai desmito tiest, t.i 10%, nevis 60%!!!!!!!kā tagad!!!
ierindnieks
i
Ja praksē oponents, ierēdnis vai likumdeveja pārstāvis nav saskāries ar to uzņēmējdarbību, kura nav procenti no investīcijām (kredītiem- tāpēc vairāk kā skeptiski vēroju dažādu banku un finansu ekspertu secinājumus un ieteikumus), nomas,tirdzniecības (logistikas), valsts kapitālsabiedrību bizness, pakalpojumu sniegšana- bet ražošana vai amatniecība, viņam nav kompetences spriest par nodokļu likmēm vai piemērot tās. Tas, ka Latvijā jau no paša atjaunotnes sākuma piemēro vienādas nodokļu likmes dažāda lieluma uzņemumiem, ir cēlonis mazo un videjo uzņemumu nestabilitātei un atkarībai no daudziem faktoriem. Ja ražojošam uzņēmumam (darbnīcai, ceham) nodokļi - 60 %, kā arī ir, ir jāatskaita nodokļos, tad, 1. Esošo resursu apmaksas daļa ir nesamērīgi augsta sadalījumam (bet tā ir jāsamaksā- uz kā rēķina), 2.Materiālu ,izejvielu, palīgmateriālu cenas ir augstākas nekā Eiropā dēļ valsts nekontroleta piegādātāju monopola ( pārkapti konkurences likuma principi par vienotām, citiem diktētām paaugstinātām cenām),ja reāli materialu daļa pārsvarā ir vairāk kā 50%, nerēķinot sagādi, jau ir disbalanse. 3. tas, ka amortizatīvo izdevumu un izmaksu daļai (faktiskajai) nav nodokļu nepiemerošana vai samazināta likme, samazina produkcijas kvalitāti un konkurētspēju, jo šīs izmaksas ir pastāvīgas un nav sīkas, tas, ka bankas lobē likumdevēju un ierēdniecību, ir skaidrs, jo kredīti pārsvarā tiek izsniegti atbilstoši prasībām un kritērijiem, ne vienmēr uzņēmums (uzņēmējs) iekļūs stabilā apritē un nišā un izvairīsies no neveiksmēm , uzreiz spējot apmaksāt visas izmaksas un aizdevuma maksājumus par jaunam iekārtām. bez tam bieži uzņēmejam lietderīgāk iesākt vai darīt ar lietotām. Nav loģiska izskaidrojuma, kapēc iekārtas un darbagaldus varēja iegādāties no peļņas. Vairāk kā dīvaini ir tas, kāpēc uzņēmumiem, kuri pamatlīdzekļu iegādi un nomaiņu veic no apgrozījuma, šajā konkretā periodā netiek piemērotas nodokļu atlaides vai samazinātās likmes- tas stimulētu attīstībai. 4. pastāvot 1-3 pp. faktoriem, būtiski samazinās reālā darba apmaksas likme, un nomaksajot darbaspēka nodokļus, reālā apmaksa ir krietni zemāka kā Eiropā. Ja ārkārtīgi zinošie un ekspertu apgaismotie ierēdņi un likumdevēji neņems vērā aktuālās izmaiņas, nebūs nepieciesamās ieinteresētības un stimulu ne eksporta razotņu pastāvēšanai. 5. Tas, ka ir pārsvarā vienādas visu nodokļu likmes visdažādako nozaru uzņēmumiem , tieši DISKRIMINĒ vidējos un mazos uzņēmumus. Vidējs un jo vairāk mazs uzņemums nevar apmaksat pielīdzinātās nodokļu likmes kā lielais, jo atsķiribu pamatfondu, apgrozījuma līdzekļu daudzuma un regularitātes deļ, ka arī dēļ tā, ka tam palielināts līdzekļu daudzums nepieciešams attīstībai. Tatad, valsts likumdevējs, ministrijas un bankas veic tiešo DISKRIMINĀCIJU maziem un vidējiem uzņemumiem. Ir skaisti un toerētiski pieņemumi, ka attīstību nosaka lielie,bet, lai funkcionētu lielie, ir akūti nepieciešams videjo un mazo tīkls, kurš apgādā, veic papildfunkcijas un stimulē iekšejo tirgu un nerada lielo dominejošo monopolu, kā arī bieži stimulē to kvalitāti un preču (pakalpojumu) dzīves ciklu- pārāk bieži itr tā, jo lielaks, jo precu un pakalpojumu dzīves cikls īsāks. 6. Likumdevējs, ierēdņi izstrādā diskriminējošus noteikumus un prasības- kā pieredzi uzņemējdarbībā 5 gadi, apgrozījumu tik un tik gadā, veiktos pasākumus tik un tik. Jaunam uzņemumam, kuram jāattīstās un jāiegūst sava vieta nozarē, nišā, ja tam vēl ir jānomaksā pienākošie pielīdzinātie nodokļi, nav iespejams nodrosināt stabilitāti, lai kļutu konkurēt spejīgs un darbotos pastāvīgi un stabili. Tieši pēdējais ir tas, kur Latvijas valsts, vārdos rūpējoties par godīgu konkurenci, sekmē VIETĒJĀ TIRGUS KROPĻOŠANU. Un it īpasi, ja tiek izstrādāti normatīvi un prasības pietiekosi augstā līmenī, vienlaicīgi diskriminējot nodokļu un kritēriju politikā (praksē). Te var turpināt diegan daudz uzskaitīt, bet praksē šādi apsvērumi tiek ignorēti, jo tas nozīmē ilglaicīgu valsts stimulētu ieguldījumu politiku. Bet likumdevējs (valsts) vēlas ņemt, neizsverot, kā jāiegulda (jāstimulē, jāatlaiž, jānak pretī) Un tad eksperti konstatē faktu un daudzi vaimanā- esam bedrē. Un , ja daļa jau no sākuma nolemj nemaksāt, bet no maksāšanas daļēji izdodas izvairīties lieliem un solīdiem, tad apgrūtināts ir pamatprincips- lai ņemtu, ir jāsniedz.
Monta
M
Kāpēc mēs tā "parastā tauta" zinam, ka tik daudz sfēras ir kur strādājošais nemaksā nodokļus: aukles, frizieres, manikīres, auto servisi, akmeņkaļi u.t.t. Zinu daudzus, kas par mums nodokļu maksātājiem smejas. Viens jauns vīrietis 31 gads, nevienu dienu no saviem 13 darba gadiem nav samaksājis nevienu nodokli, sieva manikīre, strādā mājā, nodokļus nemaksā, bērnu tūlīt laidīs pašvaldības bērnu dārzā un cer iet uz pašvaldību pieprasīt pabalstu, kā mazturīgā ģimene. Pārsvarā visi dzīvokļu izīrētāji , saņem naudu un nemaksā nevienu nodokli. Esmu ziņojusi VID par firmu, kas nemaksāja strādniekiem, rādīja celtniekiem 2 stundas dienā darba tabelē, nekādas reakcijas no VID puses. Laikam pie mums tā ir izdevīgi, Latvija turas uz nodokļu maksātājiem- muļķiem.
Dr.xy
D
Paaugstinot,jebkuru, nodokli, Valsts automatiski ienem vel mazak.Nepardomata nodoklu paaugstinasana palielina bezdarbu,jo firmas bankrote.Rezultata Valsts no bankrotejosas firmas nodoklus nesanem,un vel piedevam jamaksa bezdarbnieka pabalsts atlaistajiem stradniekiem un ari bankrotejusas firmas ipasniekiem.Paaugstinot akcizes nodoklus, valdiba atbalst kontrabandu.Partikas lidzekliem nedrikst but tads pats PVN,ka jahtai vai Mercedes.
gribeet nav kaitiigi
g
"uznjeemeeji" vislabaak gribeetu lai valsts vinjiem veel piemaksaatu. taapeec jau esam kriizee ka mums ir taadi "uznjeemeeji".
Duty free
D
Vecāki savus bērnus vislabprātāk redzētu kā uzņēmējus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas