Rīgā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 183 no jaunajiem inficētajiem un kopumā 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits galvaspilsētā pašlaik ir 2549 cilvēki.
Jelgavā atklāti 58 jauni inficēšanās gadījumi, kopējam inficēto skaitam sasniedzot 425. Daugavpilī atklāti 24 jauni saslimšanas gadījumi un kopā šajā pilsētā ir reģistrēti 290 saslimuši cilvēki.
Straujš saslimstības pieaugums novērots Siguldā. Šeit kopumā saslimuši 75 cilvēki, bet no tiem 24 ir jauni inficēšanās gadījumi.
Liepājā atklāti 22 jauni inficēšanās gadījumi, Mārupes novadā - 21, Rēzeknes novadā - 19 jauni, Jūrmalā - 16, Salaspilī - 14, Jelgavas, Ogres un Talsu novados - katrā pa 13, Rēzeknē - 12, Ropažu novadā un Valmierā - katrā pa 11, Ķekavas novadā - 10. Pārējos novados jauno gadījumu skaits zemāks par 10.
Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā - 2549, Jelgavā -425, Daugavpilī-290, Ogres novadā - 219, Liepājā - 198, Rēzeknē - 156, Jūrmalā - 154, Tukuma novadā - 147, Rēzeknes novadā - 141, Salaspils novadā - 133, Mārupes novadā - 125, Jelgavas novadā -123, Madonas novadā - 111, Ķekavas novadā -109. Pārējos novados pēdējās divās nedēļās saslimušo skaits nepārsniedz 100.
Neretas novads ir vienīgais, kurā pēdējo 14 dienu laikā nav reģistrētu Covid-19 silmnieku, bet 18 novados slimo skaits ir no viena līdz pieciem.
Aģentūras LETA aprēķini, kas balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu novados pēc faktiskās dzīvesvietas 2020.gadā un SPKC datiem par pēdējās 14 dienās saslimušajiem Latvijas pašvaldībās, liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 404,4 gadījumi.
41 pašvaldībā šis rādītājs ir augstāks, tostarp 17 tiek pārsniegts par 50%.
Rēķinot pēdējo 14 dienu saslimušo skaitu uz 100 000 iedzīvotāju pēc aizvadītajā diennaktī notikušajām izmaiņām, visaugstākais tas ir Jaunpils, Zilupes, Alojas, Skrundas, Aglonas, Vecpiebalgas, Mālpils, Riebiņu un Raunas novados, kā arī Jelgavā.
14 dienu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.