Vienlaikus vakar valdības sēdē gan veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P), gan valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka arī turpmāk vakcīnas izvēlēties nebūs iespējams. Pretēji Daugavpils domes vadības paziņojumam šādas iespējas nebūs arī šīs pilsētas iedzīvotājiem. Daugavpilī, tāpat kā visā Latvijā, ārstniecības iestādēs līdz ar vakcīnu piegāžu dažādošanos parādīsies vairāku veidu vakcīnas. Līdz ar to vakcinētājam būs iespēja vakcinēt ar dažādām vakcīnām. Taču, kā norāda veselības ministrs, lēmumu, ar kādu vakcīnu potēt, Daugavpilī, tāpat kā citviet Latvijā, pieņems tikai ārsti. Savukārt Vakcinācijas birojs norāda: "Lēmumu par saņemto vakcīnu sadali pieņem Vakcinācijas darba grupa. Pēc tam Slimību profilakses un kontroles centrs izsūta informatīvo vēstuli vakcinācijas kabinetiem par piegādājamo vakcīnu daudzumu, neminot ražotāju, lai izvairītos no liekas ažiotāžas, kad iedzīvotāji meklē konkrētas vakcīnas."
Premjers vēl akcentēja, ka nav nekāda pamata ļaut izvēlēties vakcīnas. Atsakoties no AstraZeneca, pret kuru pašlaik ir visnegatīvākā attieksme, nevajagot domāt, ka būs cita vakcīna. Var nebūt.
Grupu principam jāpaliek
Neuzticība vakcīnai AstraZeneca ir ļoti liela, un to atbildīgās amatpersonas arī min kā vienu no iemesliem, kādēļ aizvadītajās brīvdienās divos masu vakcinācijas centros Rīgā tika izpotēta tikai puse pieejamo devu. Tas sociālajos tīklos ir radījis gana daudz skaļu aicinājumu ļaut ar šo vakcīnu vakcinēties visiem, kas vēlas, neatkarīgi no piederības riska grupai.
Jāteic, ka epidemiologu, ārstu un sabiedrības veselības ekspertu attieksme pret šo ierosinājumu ir visai piesardzīga, uzsverot, ka tas nekādā gadījumā nedrīkstētu notikt uz prioritāro grupu rēķina.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas epidemiologs, profesors Uga Dumpis Dienai uzsver, ka no prioritāro grupu principa tomēr atteikties nedrīkst, jo tieši tām piederīgo cilvēku vakcinēšana būtiski samazina mirstības rādītājus. Vienlaikus par ģimenes ārstu teikto, ka seniori un hroniski slimi cilvēki atsakās vakcinēties ar minēto vakcīnu, profesors atbild: "Tas pāries. Slimnīcās no potēšanās ar AstraZeneca atsakās vien 20%."
Savukārt Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, ārste Dace Zavadska uzsver, ka AstraZeneca ir ļoti efektīva un tās vienas devas iedarbība ir tikpat liela kā citām vakcīnām abu devu efekts. Turklāt trombu veidošanās ir ļoti reta blakne. Jāatgādina, ka dažādas blaknes mēdz būt arī citām vakcīnām, tostarp tik ierastām kā potēm pret gripu un ērču encefalītu. Viņa arī norāda, ka pašlaik nav zinātnisku pierādījumu, lai Latvija sekotu dažu citu valstu piemēram un ierobežotu šo vakcīnu kādām noteiktām vecuma grupām. No Eiropas Savienības dalībvalstīm Igaunija, Vācija, Nīderlande, Spānija, Portugāle, Itālija, Somija, Īrija ar AstraZeneca nevakcinē cilvēkus, kas jaunāki par 60 gadiem, bet Beļģija un Francija – jaunākus par 55 gadiem.
Mikrobioloģijas profesore un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle Aija Žilēviča uzskata, ka tas ir politisks lēmums, jo trombu gadījumu īpatsvars no visiem potētajiem ir tik niecīgs, lai šādus ierobežojumus uzskatītu par epidemioloģiski pamatotiem.
Ģimenes ārsti bažīgi
Arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska sliecas piekrist šim viedoklim, un viņas ieskatā tieši AstraZeneca ir īpaši piemērota senioru vakcinācijai. Tajā pašā laikā viņas ģimenes ārstes praksē gana daudz riska grupu pacientu no AstraZeneca atsakās. Daktere uzsver, ka blaknes var būt jebkurai vakcīnai, piemēram, šogad viņas praksē ir divi gadījumi ar spēcīgām blaknēm pēc ērču encefalīta potes. Bet tāpēc taču neviens nerīko ažiotāžu, teic ārste.
Ģimenes ārste Linda Šīrone tvīto: "Ja es, beidzot, varēšu noskaidrot, ko man vedīs, un, ja man vedīs AZ, tad es teikšu, lai neved neko. Nav spēka vairs pret vējdzirnavām." Viņa arī bilst, ka viņas praksē tikai viens pacients ir gatavs ar minēto vakcīnu potēties. Ņemot vērā šo situāciju, ģimenes ārsts Andris Baumanis tomēr rosina ar AstraZeneca ļaut vakcinēties visiem, kas to vēlas.
Sabiedrības veselības eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis uzskata, ka šāda "adaptīvā" pieeja, kad ar AstraZeneca ļauj vakcinēties visiem, kas to vēlas, būtu piemērojama tikai tad, ja tās paliek pāri un prioritārās grupas no tām atsakās. Taču nebūtu vēlami, ja jauni cilvēki apietu seniorus vai hroniskus slimniekus, kas vēlas ar šīm vakcīnām vakcinēties.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) atzīst, ka ar prioritāro grupu vakcinēšanu pagaidām nemaz tik labi nesokas. Piemēram, senioru 70 plus grupā vakcinēti ir tikai 35%, bet no hroniskajiem slimniekiem – tikai 15%. Zemo aktivitāti viņš skaidro ar to, ka acīmredzami šai grupai piemērotāka par vakcinēšanos masu vakcinācijas centros ir potēšanās ģimenes ārstu praksēs un ar citu vakcīnu, nevis AstraZeneca.