Kā ziņojumā valdībai raksta VARAM, līdzšinējā kārtībā, kādā tika nodrošināts valsts atbalsts tiem bērniem, kuri nav tikuši pašvaldības bērnudārzā, esot bijuši atsevišķi trūkumi. Uz šādiem trūkumiem esot norādījušas vairākas pašvaldības, piemēram, Rīgā konstatēts, ka vecāki, kuri vēlējušies saņemt valsts finansiālu atbalstu, tik un tā reģistrējušies rindās uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm, tādējādi palielinot rindā esošo bērnu skaitu un būtiski apgrūtinot grupu komplektēšanas procesu. Līdzīga situācija esot novērota arī Jelgavā - rindā reģistrēto bērnu skaits esot pieaudzis par gandrīz 25%.
Rīgā neskaidrības esot radījis arī fakts, ka valsts atbalsts par bērnu uzraudzības pakalpojumiem netiek pārtraukts pēc 30 dienām no brīža, kad bērnam rakstiski tiek piedāvāta vieta bērnudārzā, līdz ar to sistēma neesot motivējusi ģimenes izvēlēties pirmsskolas izglītības pakalpojumus pašvaldības izglītības iestādēs.
Problēmas pašvaldībā radušās arī pēc Ministru kabineta noteikumu "Par higiēnas prasībām bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmskolas izglītības programmu" spēkā stāšanās. Regulējumā ir noteikta lielāka vienam bērnam paredzamā minimālā telpu platība, nekā bijis iepriekš, līdz ar to Rīgā 2014.gadā kopējais vietu skaits izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, kopumā samazinājās par aptuveni 600 vietām.
Lai arī valsts atbalsta programma uz noteiktu laiku sniegusi atbalstu pašvaldībām bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanā, tikai valsts finansējuma pieejamība privāto pakalpojumu līdzfinansēšanai bērnudārzu pieejamības problēmu atrisināt nevar, rakstīts VARAM ziņojumā. Lai gan pašvaldības ir saņēmušas gan valsts atbalstu, gan arī pašas saviem spēkiem centušās meklēt risinājumus rindu problēmai, vairākām pašvaldībām šo gadu laikā nav izdevies īstenot tādas aktivitātes, kas problēmu atrisinātu pilnībā, teikts ziņojumā.
Vienlaikus bijušas arī pašvaldības, kas norāda, ka papildu valsts atbalsta sniegšana tām pašvaldībām, kuras nespēj atrisināt bērnudārzu pieejamības problēmu, nav godīga pret pašvaldībām, kuras problēmu risinājušas, izmantojot savus finanšu līdzekļus vai ņemot aizņēmumu Valsts kasē.
Vienlaikus VARAM piedāvā metodoloģiju, kā aprēķināt izmaksas par viena bērna skološanu privātajos dārziņos. Aprēķinot izmaksas budžeta gadā par vienu audzēkni konkrētā izglītības iestādē, izmaksu aprēķinā tiks iekļauti konkrēti izglītības iestādes iepriekšējā gadā pēc naudas plūsmas uzskaitītie izdevumi. Metodika paredz, ka tiks iekļauts atalgojums, izņemot pedagogu atalgojumu, kuru piešķir kā mērķdotāciju no valsts budžeta, un atalgojumu darbiniekiem, kuri nodarbināti ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanā, kā arī prēmijas un materiālā stimulācija. Tiks iekļautas arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas.
Aprēķinot izmaksas, tiks ņemti vērā izdevumi, kas radušies no mācību, darba un dienesta komandējumiem, dienesta braucieniem, izņemot ārvalstu mācību un dienesta komandējumus. Būs jāņem vērā arī dažādu pakalpojumu apmaksa, piemēram, pasta, telefona pakalpojumi, izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, iestādes administratīvie izdevumi, remontdarbi, informācijas tehnoloģiju pakalpojumi.
VARAM arī paredzējusi, ka aprēķinos jāiekļauj krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, piemēram, zāles, medicīniskās ierīces, instrumenti, biroja preces, mācību materiāli, kā arī valsts un pašvaldību aprūpē un apgādē esošo personu uzturēšanas izdevumi, izņemot ēdināšanas izdevumus.
Pašvaldībām, balstoties uz šo metodiku, būs jānosaka izmaksu apjoms viena bērna pirmsskolas izglītības programmas apguvei.
Ministrija šo metodiku jau testējusi praksē un secinājusi, ka starpība starp lielāko un mazāko izmaksu viena bērna pirmsskolas izglītības programmas apguvei ir vairāk nekā divas reizes, savukārt vidējās izmaksas 166 eiro. Analizējot izmaksu pozīcijas viena bērna pirmskolas izglītības programmas apguvei, VARAM secinājusi, ka izmaksu lielāko daļu veido atalgojums pirmskolas izglītības iestādes darbiniekiem. Turklāt atalgojuma izmaksu apmērs pašvaldībās atšķiras, piemēram, ja Carnikavas novadā tas ir 133,15 eiro, Jelgavas novadā - tikai 59,11 eiro.
Valsts atbalsta programma darboties sāka 2013.gadā un darbosies vēl līdz šī gada beigām. Pirmajā gadā tajā izlietots 1,66 miljoni eiro un par bērnu pieskatīšanu maksāts gan privātajiem bērnudārziem, gan bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem (auklēm). Pagājušajā gadā izlietoti kopumā 8,77 miljoni eiro. Savukārt šogad no janvāra līdz jūnijam izlietoti 6,23 miljoni eiro.