Līdz ar grozījumiem plānots precizēt likuma normas, skaidri formulējot atbrīvojumu no aplikšanas ar IIN arī citās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs saņemtos, no šo valstu budžeta izmaksātos pabalstus. Tādējādi tiks novērsta iespējamā atšķirīgā attieksme pret pabalstiem, kas izmaksāti no Latvijas budžeta un citu ES dalībvalstu vai EEZ valstu budžetiem.
Grozījumi paredz noteikt kārtību, kādā apdrošināšanas prēmijas var iekļaut attaisnotajos izdevumos, ja tie veikti saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas paredz daļēju uzkrājumu izmaksu līguma darbības laikā.
Līdz ar grozījumiem plānots nodrošināt, ka ja nekustamais īpašums atsavināts sabiedrības vajadzībām, nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka saņemtais atlīdzības apjoms ir līdzvērtīgs iepriekšējam mantiskajam stāvoklim, lai tas par gūto atlīdzību, varētu iegādāties līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. Likuma grozījumi paredz, ka atlīdzība, kas saņemta par sabiedrības vajadzībām nepieciešama nekustamā īpašuma atsavināšanu, ir ar nodokli neapliekams ienākums, ja tiek izpildīts nosacījums, ka šis ienākums pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas 12 mēnešu laikā tiek izmantots cita, funkcionāli līdzīga nekustamā īpašuma iegādei.
Lai novērstu, ka pēc sava rakstura līdzīgam ienākumam (ienākumam no kapitāla un ienākumam no īpašuma) tiek piemērots atšķirīgs nodokļa režīms, likuma grozījumi paredz, ka ienākums no īpašuma (piemēram, īpašuma iznomāšanas, ja netiek veikta aktīva saimnieciskā darbība un atzīti saimnieciskās darbības izdevumi) tiek pielīdzināts ienākumam no kapitāla un arī aplikts pēc 10% likmes.
Grozījumi arī paredz, ka, saņemot valsts atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai (avansus, lai kompensētu faktiskos izdevumus), maksātājs tos var iekļaut arī pēctaksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumos.
Lai saskaņotu likuma normas ar jauno Maksātnespējas likumu, grozījumi nosaka, ka tad, ja debitors ir juridiska persona, zaudētos parādus, izpildoties citiem likuma nosacījumiem, varēs norakstīt tikai tad, kad maksātnespējas process tiks pabeigts un par to būs pieņemts tiesas nolēmums.
Līdz ar grozījumiem tiek noteikts, ka, gūstot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, kad nekustamā īpašuma objektu kopību veido lauksaimniecības zeme un mežs, likumā noteiktais atbrīvojums piemērojams proporcionāli tai nekustamā īpašuma platības daļai, kas pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme. Vienlaikus, lai novērstu atbrīvojuma izmantošanu spekulatīviem mērķiem, noteiktas pārdevēju grupas, kas var izmantot minēto atbrīvojumu (maksātāji, kas veic lauksaimniecisko darbību vai tādu veikuši agrāk (pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, personas, kas saņēmušas zemi, atjaunojot īpašumtiesības, mantojumā, kā dāvinājumu no laulātā vai radiniekiem līdz trešajai pakāpei).
Likuma grozījumu mērķis ir noteikt kārtību, kā nosakāms apliekamais ienākums no ieguldītāja finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu jeb portfeļa pārvaldības pakalpojumu. Likums paredz, ka apliekamo ienākumu veido starpība starp aktīvu vērtību, ko klients ir nodevis portfeļa pārvaldniekam ieguldījumu līguma darbības laikā, un aktīvu vērtību, ko klients ir izņēmis no ieguldījumu līguma portfeļa līguma darbības laikā vai izbeidzoties līguma darbībai.
Likumprojektā iekļauta norma, lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas, kuru ietvaros uzņēmums, kas jau darbojas, veic reorganizāciju un atlaiž darbiniekus, savukārt darbinieki ir spiesti veidot mikrouzņēmumus, pēc būtības saglabājot līdzšinējo darba attiecību modeli, bet tikai nodokļu optimizācijas nolūkos to juridiski noformējot kā pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c. Tāpēc likumā ir noteikts ierobežojums attiecībā uz šāda veida pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem – t.i. šāda veida pakalpojumi, izpildoties noteiktiem kritērijiem, tiks pielīdzināti personāla nomai un attiecīgi personāla nomniekam tiks uzlikts pienākums vispārējā kārtībā aprēķināt nodokli no iznomātā personāla ienākuma.
Likuma grozījumi paredz, ka nodokļa maksātājam gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīs iesniegt papildu deklarāciju, automātiski nebūs jāsniedz arī gada ienākumu deklarācija. Tāpat arī tiek precizēts likuma pants, kas turpmāk VID dos tiesības piedzīt no darba devēja soda naudu trīskāršā nodokļa apmērā, kas noteikts atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijas par personai aprēķināmo atlīdzību, ja tā ir lielāka par MK noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, vai no MK noteiktā minimālās mēnešalgas apmēra, ja aprēķināmā atlīdzība ir vienāda vai mazāka vai ja tās lielumu nav iespējams noteikt. Minētā norma piemērojama gadījumā, ja fiziskā persona uz līguma pamata vai bez līguma noslēgšanas gūst ienākumu , par kuru jāmaksā algas nodoklis, bet šis ienākums nav uzrādīts darba devēja grāmatvedības uzskaitē vai ienākuma izmaksas faktu nav iespējams konstatēt. Tiek arī noteikts, ka gadījumos, kad nodarbinātības ilgums nav zināms, tiek pieņems, ka darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgums ir vismaz trīs mēneši, ja vien darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt pretējo.
Ar grozījumiem tiek paredzēts atbrīvojums no aplikšanas ar IIN 2012. un 2013. gadā izmaksātās atlīdzības pagaidu sabiedrisko darbu ietvaros.
Līdz ar grozījumiem paredzēts noteikt pārejas periodu līdz 2012. gada 31.decembrim, kurā maksātāji, kas noslēguši uzņēmumu līgumu, bet nav reģistrējuši saimniecisko darbību, un no kuru gūtā ienākuma nodoklis tiek ieturēts izmaksas vietā, var nereģistrēt saimniecisko darbību.