Valdība atbalsta aizliegumu fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus

Kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu. Šādi objekti, piemēram, ir hidroelektrostacijas un valdības nams.

Kaut arī jau šobrīd specdienesti, izvērtējot pastāvošos riskus, rekomendē aizliegt veikt filmēšanu, fotografēšanu vai cita veida dokumentēšanu atsevišķos kritiskās infrastruktūras objektos, normatīvie akti neparedz mehānismu informēšanai par attiecīga ierobežojuma esamību un tā mērķi.

Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms terora aktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, apsardzes režīmu un citu ar objekta fizisko drošību saistītu informāciju. Attiecīgās informācijas ieguve būtiski samazina objekta fiziskās drošības pasākumu īstenošanas efektivitāti, kas nosaka nepieciešamību saskaņot objektu filmēšanu, fotografēšanu ar kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Grozījumi paredz, ka bez saskaņošanas ar attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde "Bez saskaņošanas fotografēt un filmēt aizliegts".

Par to, vai pie objekta izvietojama informatīva norāde, kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieks konsultējas ar attiecīgo valsts drošības iestādi.

Valdības šodien atbalstītie grozījumi arī paredz citus uzlabojumus terorisma risku novērošanai, kas saistīti ar kritiskās infrastruktūras objektiem.

Šobrīd normatīvie akti neparedz pienākumu kritiskās infrastruktūras objektos organizēt apmācības, kā rezultātā kritiskās infrastruktūras objektos nodarbinātais personāls nav kompetents drošības jautājumos, kas savukārt palielina objekta ievainojamības risku. Tajā pašā laikā šobrīd valsts drošības iestādes veic objektu vadošo darbinieku apmācības par fiziskās drošības jautājumiem, kā arī atsevišķos gadījumos piedalās objektu darbinieku apmācībās.

Apsardzes komercsabiedrībās bieži notiek apsardzes darbinieku nomaiņa, tāpēc apmācību organizēšana reizi gadā ir optimāla, lai visi apsardzes darbinieki tiktu apmācīti par fiziskās drošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumiem.

Lai paaugstinātu fiziskās drošības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku profesionalitāti un citu kritiskajā infrastruktūrā nodarbināto personu kompetences, grozījumi paredz papildināt par infrastruktūras drošību atbildīgās personas uzdevumus, uzliekot par pienākumu ne retāk kā reizi gadā, kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā, organizēt teorētiskas un praktiskas apmācības par fizisko drošību.

Tāpat grozījumi paredz, ka par infrastruktūras drošību atbildīgo personu var norīkot personu, kurai ir vismaz divu gada darba pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā.