Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Svētdiena, 28. aprīlis
Terēze, Gundega

Valdība atbalsta aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no IKP 2025.gadā

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu par pakāpenisku aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025.gadā.

Paredzēts, ka aizsardzības finansējums tiks nodrošināts 2,25% apmērā no IKP 2023.gadā, 2,4% no IKP 2024.gadā un 2,5% no IKP 2025.gadā, lai stiprinātu valsts drošību un aizsardzību, un nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātu attīstību.

FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka investīcijās plānotais finansējums tiks novirzīts Nacionālo bruņoto spēku līdzšinējo spēju stiprināšanai un atsevišķu spēju ieviešanas paātrināšanai, piemēram, loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai.

Papildus finansējums ļaus sasniegt arī Nacionālo bruņoto spēku personāla piesaistes mērķus, ņemot vērā to, ka personāla nodrošinājums ir būtisks katras spējas ekipējuma izmantošanai, teikts ziņojumā.

Aizsardzības ministrijai uzdots sagatavot un aizsardzības ministram nedēļas laikā pēc FM ziņojuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā atbilstošus grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā.

Tāpat Aizsardzības ministrijai uzdots pēc minēto grozījumu Valsts aizsardzības finansēšanas likumā stāšanās spēkā iesniegt FM informāciju par izdevumu palielinājuma 2023., 2024. un 2025.gadā sadalījumu pa konkrētiem pasākumiem un budžeta programmām/apakšprogrammām, pievienojot detalizētus izdevumu aprēķinus. FM pēc attiecīgās informācijas saņemšanas uzdots precizēt Aizsardzības ministrijas budžeta bāzes izdevumus 2023., 2024. un 2025.gadam.

Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju uzdots mēneša laikā pārskatīt un izstrādāt vienotus kritērijus finansējuma palielināšanai atlīdzībai, izvērtējot ministriju iesniegtos priekšlikumus iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai, kas saistīti ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem.

Tāpat valdība noteica, ka papildus nepieciešamo finansējumu 2022.gadā kārtējiem izdevumiem, tajā skaitā atlīdzības palielināšanai, lai nodrošinātu iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu, nozaru ministrijas nodrošina, pārskatot un izvērtējot ministrijām 2022.gadā piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, un novirzot šim mērķim potenciāli iespējamo līdzekļu ekonomiju, nepieciešamības gadījumā sagatavojot priekšlikumus apropriācijas pārdalēm.

Valdība noteica, ka iesaistītās ministrijas nepieciešamās amata vietas iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai, kas saistīti ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem, nodrošinās esošo amata vietu ietvaros, nepalielinot kopējo amatu vietu skaitu valsts pārvaldē.

Valsts kancelejai uzdots aktualizēt informāciju par ilgstoši vakantajām amata vietām un sagatavot priekšlikumus drošības spēju stiprināšanai, kam nepieciešamas jaunas amata vietas, tās nodrošināt esošo vietu valsts pārvaldē ietvaros, samazinot ilgstoši vakantās amata vietas.

Ministriju priekšlikumus par papildu nepieciešamo finansējumu 2023. - 2025.gadam iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai saistībā ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem paredzēts izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā.

Kā aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzsver aizsardzības stiprināšanas nozīmi ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos. 

"Ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos izaicinājumus un drošības situācijas izmaiņas reģionā, ko neapšaubāmi ir ietekmējis Krievijas sāktais karš Ukrainā, mums nekavējoties ir jāveic visi iespējamie pasākumi Latvijas aizsardzības stiprināšanai un Nacionālo bruņoto spēku spēju paātrinātai attīstībai," pauž Pabriks.

Politiķis uzver, ka nedrīkstam "sēdēt rokas klēpī salikuši" un cerēt, ka nepieciešamības gadījumā mūs aizstāvēs kāds cits, ja paši nebūsim maksimāli ieguldījušies aizsardzībā. "Mums ir jārīkojas atbildīgi gan pret mūsu valsti un tās iedzīvotājiem, gan pret sabiedrotajiem," pauž aizsardzības ministrs, pateicoties kolēģiem par atbalstu.

Piešķirto finansējumu plānots novirzīt līdzšinējo spēju iztrūkumu mazināšanai un atsevišķu spēju ieviešanas paātrināšanai.

Pabriks arī aicina "ikvienu mūsu valsts pilsoni izvērtēt iespējas kļūt par karavīru, zemessargu vai pieteikties rezervistu militārās apmācības kursam maijā vai augustā".

(Pievienotas pēdējās piecas rindkopas.)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas