Ministru kabineta sēdē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) uzsvēra, ka konceptuālajā ziņojumā ietverti būtiski jautājumi, piemēram, promocijas procesa vienotības panākšana, doktorantūras skolas administratīvā kapacitāte, vienota uzņemšanas un kontroles mehānisma ieviešana, kā arī paaudžu nomaiņas, nodarbinātības un atalgojuma jautājumi.
Ministre akcentēja, ka iepriekš diskusijas raisīja promocijas darba izstrādes valoda, tāpēc panākta vienošanās, ka promocijas darbu raksta valsts valodā, taču visiem doktorantūras programmas studentiem būs jāsagatavo glosārijs, kas ļautu attīstīt terminoloģiju.
Latvijā kopš 2018.gada 1.aprīļa ir divu veidu doktora studiju programmas, proti, pēc akadēmiskās programmas apguves iespējams iegūt doktora diplomu un zinātnisko doktora grādu, savukārt pēc profesionālās programmas mākslās apguves - profesionālā doktora diplomu mākslās un profesionālo doktora grādu mākslās.
IZM norāda, ka konceptuālais ziņojums paredz noteikt lielāku atbildību augstskolām par doktora studiju programmu kvalitātes nodrošināšanu. Ziņojumā ietvertais risinājums izvirza jaunu doktorantūras finansēšanas modeli, stiprinot doktora studiju programmu ciešāku sasaisti ar pētniecību un sekmējot doktora grāda iegūšanu optimālā laikā (trīs līdz četros gados), jaunu doktora grāda piešķiršanas jeb promocijas procesu, kā arī citus priekšnosacījumus šo programmu īstenošanai, tostarp par augstskolas pētniecisko kapacitāti, doktorantūras skolu izveidi, programmu licencēšanu un akreditāciju, kā arī studiju programmu atbilstību Zalcburgas principiem un rekomendācijām.
Lai nodrošinātu minēto studiju programmu kvalitāti, augstskolai, kas vēlas īstenot doktora studiju programmu un piešķirt doktora grādu, būs jādemonstrē ilgtspējīga, tās attīstības stratēģijai atbilstoša zinātniskā darbība, kā arī jāīsteno bakalaura un maģistra studiju programmas.
IZM rosina, ka no 2026.gada augstskolas tiesības izveidot jaunas doktora studiju programmas, īstenot esošās, kā arī piešķirt doktora grādu būs atkarīgas no augstskolas un tās sadarbības partnera - zinātniskā institūta - vērtējuma Zinātniskās darbības likumā noteiktajā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā.
Veidojot doktora studiju programmas, augstskolai būs jāparedz partnerība ar visām attiecīgās zinātnes nozares zinātniskajām institūcijām, kas izpilda iepriekšējā punktā noteiktos kritērijus un izsaka vēlēšanos piedalīties studiju programmas veidošanā un īstenošanā.
Ministrijas ieskatā, doktora studiju programmu licencēšanas un akreditācijas process jānodala no citu studiju programmu izvērtēšanas, jaunu programmu licencēšana jāveic doktorantūras skolu ietvarā, savukārt jaunu doktora studiju programmu akreditācija jāveic doktorantūras skolas akreditācijā.
IZM ziņojumā minēts, ka ar 2026.gadu, veicot jaunas doktora studiju programmas licencēšanu un akreditāciju, jāņem vērā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums par augstskolu un tās doktora studiju programmu īstenošanas sadarbības partneri - zinātnisko institūciju. IZM arī uzskata, ka normatīvajā regulējumā jāiestrādā Eiropas vienotas pieejas novērtēšanas princips, kas paredz, ka kopīgās programmas tiek vērtētas kā viens veselums.
Tāpat ministrija uzskata, ka jāparedz iespēja augstskolām izsniegt kopīgu doktora diplomu doktora grāda ieguvējam, pamatojoties uz līgumu par kopīgi vadītu promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu ("co-tutelle") līguma pamata.
Ja tiek īstenota kopīga studiju programma vai darbs izstrādāts uz "co-tutelle" līguma pamata, doktorantam nebūšot nepieciešams veikt aizstāvēšanās procedūru katrā augstskolā, teikts ziņojumā.
IZM vēlas, lai studiju programmu īstenošana augstskolās notiktu centralizēti - doktorantūras skolās. Ministrijā skaidro, ka doktorantūras skolas no valsts vai augstskolas sadarbības partneriem saņemtos finanšu līdzekļus drīkst izmantot vienīgi doktorantūras īstenošanai. Tāpat uzņemšanai doktorantūrā nav jābūt sinhronizētai ar akadēmiskā gada sākumu.
Šodien skatāmajā ziņojumā IZM arī iekļāvusi punktu, ka 30% no mācību laika jāvelta studijām, savukārt 70% - pētniecībai. Ziņojumā arī teikts, ka profesionālās doktora studiju programmas mākslās apjoms būs vismaz 132 kredītpunkti atbilstoši obligātajam pamatsaturam.
Ziņojumā uzsvērts, ka pilna laika studiju programmas ilgums doktorantūrā nepārsniegs četrus gadus, neskaitot akadēmisko atvaļinājumu vai citus atsevišķus gadījumus.
Tāpat kā obligāta prasība būs tas, ka visam akadēmiskās doktora studiju programmas akadēmiskajam personālam jābūt ar doktora grādu, izņemot atsevišķus, pamatotus gadījumus. Profesionālās programmas mākslās īstenošanā būs jāpiedalās ne mazāk kā piecām personām, kurām ir doktora grāds.
Savukārt jaunais promocijas process paredz, ka augstskolas uzņemas pilnu atbildību par doktorantūras kvalitāti, doktorantu pētnieciskā un mākslinieciskās jaunrades darba kvalitāti un tā vadību, kā arī darba rezultātā izstrādāto promocijas darbu, doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu.
Katram promocijas darbam būs jāizveido promocijas padomi, kuru sasauks uz promocijas darba aizstāvēšanas procedūru. Attiecīgi aizstāvēšanās procedūru organizēs noteiktās augstskolas doktorantūras skola.
Ziņojums arī paredz, ja doktora studiju programma tiek īstenota kādā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, promocijas darba kopsavilkumam jābūt latviešu valodā. Prasība par kopsavilkumu latviešu valodā attiecas arī uz ārvalstu doktorantiem.
Tāpat augstskolai būs jānodrošina, ka promocijas padomes ārvalstu recenzenti spēj kvalitatīvi izvērtēt visu promocijas darbu un spēj pilnvērtīgi piedalīties aizstāvēšanās procedūrā.
Konceptuālajā ziņojumā teikts, ka "doktoranti ir topošie jaunie zinātnieki, partneri pētniecībā un profesionāļi, kuri sniedz būtisku ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā", tāpēc doktorantūras laikā doktoranti ieņem nevēlēta pētniecības personāla pozīciju uz noteiktu laiku.
Doktoranti saņems doktoranta atalgojumu augstskolā vai sadarbības partnera zinātniskajā institūcijā, kur tiek īstenota promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde, ievērojot, ka katrai doktorantūras valsts budžeta studiju vietai ir paredzēts atalgojums 12 000 eiro gadā trīs līdz četru gadu studijām, kā arī ievērojot, ka augstskola vai zinātniskā institūcija savu resursu iespējās, doktorantam var piedāvāt arī citus materiālos stimulus doktora grāda iegūšanai optimālā laikā.
No valsts budžeta līdzekļiem būs jānodrošina doktoranta atalgojums, publicēšanas izdevumi, doktoranta pētniecības, mobilitātes un citas saistītās izmaksas, savukārt profesionālās doktora studiju programmas mākslās gadījumā - vismaz daļēji arī mākslinieciski radošās darbības izmaksas.
Konceptuālajā ziņojumā teikts, ka līdz 2024.gadam notiks normatīvā regulējuma pilnveide, savukārt šogad tiks apstiprināta doktorantūras grantu programma un īstenota projektu iesniegumu atlase, lai 2021.-2023.gadā izmēģinājuma projektu veidā īstenotu jauno doktorantūras modeli.
No 2022.gada IZM cer īstenot pakāpenisku jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa ieviešanu, kā arī 2022.gadā tiks uzsākta doktorantūras skolu izveide. Vienlaikus no 2022.gada tiks uzsākta jaunu studiju programmu licencēšana, savukārt IZM plāno, ka jaunais doktorantūras modelis tiks pilnībā ieviests līdz 2026.gada beigām.