Valdība atbalsta Nacionālās enerģētikas un klimata padomes izveidi

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi jaunu politikas plānošanas dokumentu Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam (NEKP 2030), kam līdz gada beigām jābūt iesniegtam Eiropas Komisijā. Tomēr līdz šim nav izveidots efektīvs mehānisms ne plāna vispārējai īstenošanai, ne integrētai enerģētikas un klimata politikas veidošanai periodā pēc 2021.gada.

Tā kā Ministru kabinets ir apņēmies sekmēt virzību uz Latvijas klimatneitralitāti 2050.gadā, Latvijas enerģētikas un klimata mērķi jau laika posmā līdz 2030.gadam ir gana ambiciozi. Turklāt jāņem vērā, ka minēto mērķu sasniegšanai NEKP 2030 būs jāpārskata jau 2022.-2023.gadā.

EM norādīja, ka ir svarīgi nodrošināt koordinētu, integrētu un ilgtspējīgu ilgtermiņa enerģētikas un klimata politiku. Tādēļ tika piedāvāts izveidot Nacionālo enerģētikas un klimata padomi efektīvai enerģētikas un klimata politikas veidošanai Latvijā.

Nacionālās enerģētikas un klimata padomes vadītājs būs Ministru prezidents, bet viņa vietnieki - ekonomikas ministrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Padomes locekļi būs Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, finanšu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, satiksmes ministrs un zemkopības ministrs.

Tāpat padomes locekļu vidū būs pārstāvji no AS Augstsprieguma tīkls, AS Conexus Baltic Grid, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības, Auto Asociācijas, Baltijas Vides foruma, biedrības Zaļā brīvība, Zemnieku Saeimas, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Atjaunojamo energoresursu federācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Mežizstrādātāju savienības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras Darba drošības un vides veselības institūts un Vēja enerģijas asociācijas.

Padomes uzdevums būs rosināt koordinētus priekšlikumus valsts ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas mērķiem un pasākumiem 2030.gadam un pēc tam nolūkā nodrošināt Latvijas virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā, sekmēt tādas valsts enerģētikas un klimata politikas veidošanu un tiesiskā regulējuma attīstību, kas veicina resursu diversifikāciju, to pašpietiekamību un efektīvu izmantošanu Latvijā.

Padomes uzdevums arī būs savstarpēji koordinēti sekmēt pētniecības un inovāciju attīstību, definējot prioritārās pētniecības un inovāciju vajadzības, rosināt enerģētikas un klimata politikas īstenošanai paredzētā finansējuma izlietošanas prioritātes un virzienus.

Plānots, ka padomes sēdes tiks sasauktas ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

Jau ziņots, ka šogad 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts. Līdz ar to sākts noslēdzošais NEKP 2030 projekta saskaņošanas posms ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm.

Ministru kabinetā 2019.gada 17.decembrī plānots apstiprināt NEKP 2030, lai līdz gada beigām to iesniegtu Eiropas Komisijā (EK).

NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai. NEKP 2030 ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.

Plāna mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.

Lai sasniegtu minētos mērķus, plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos. Starp tiem ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā un transportā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana.

Tāpat starp pasākumiem ir enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā, ilgtspējīga resursu izmantošana, SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā.