Kā atzina TM sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice, ar minēto likumu grozījumu pieņemšanu Saeimā tiks īstenota otra nozīmīgākā krimināltiesību reforma pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tuvinot mūsu kriminālsodu sistēmu citu Eiropas Savienības (ES) valstu sodu sistēmai.
Grozījumos ir skaidri definēti kriminālsoda mērķi - ne vien sodīt personu, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, resocializēt un atturēt citus no noziegumu izdarīšanas. Atbilstoši šiem mērķiem grozījumi sekmēs brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanu un būtiski samazinās sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši par mantiskajiem noziegumiem. Tas ļaus nākotnē samazināt arī ieslodzīto skaitu cietumos vidēji par 30%.
Vienlaikus bargi sodi joprojām saglabāsies par dzimumnoziegumiem un noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem.
Tāpat grozījumi paredz aizstāt kriminālsodu "arests" ar jaunu brīvības atņemšanas soda paveidu "īslaicīga brīvības atņemšana", nosakot, ka par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu var tikt noteikta īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem. Īslaicīgu brīvības atņemšanu paredzēts izpildīt, izmantojot pašreizējo ieslodzījuma vietu infrastruktūru, taču nosakot, ka ar īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu notiesātās personas sodu izcieš atsevišķi no tiem, kuri notiesāti ar brīvības atņemšanas sodu.
Vienlaikus grozījumi paredz mazināt KL noteiktās brīvības atņemšanas sodu robežas, pēc kurām tiek noteikta noziedzīgu nodarījumu klasifikācija. Likumprojekta mērķis, mazinot brīvības atņemšanas sodu termiņus, nebija panākt noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas maiņu, bet nodrošināt to, lai sods atbilstu noziedzīga nodarījuma bīstamībai un kaitīgumam, skaidro grozījumu izstrādātāji. Tas nozīmē, ka pamatā par mazāk smagu noziegumu jāpiemēro piespiedu darbs, naudas sods, bet tikai īpašos gadījumos - brīvības atņemšana.
Nodrošinot taisnīgu sodu politiku par smagiem noziegumiem, par kuriem paredzēta brīvības atņemšana, kas ilgāka par pieciem gadiem, un sevišķi smagiem noziegumiem, turpmāk nav paredzēta brīvības atņemšanai alternatīvu sodu - piespiedu darba vai naudas soda - piemērošana.
Tāpat grozījumi noteiks jaunus kritērijus un nosacījumus sodu piemērošanai, nodrošinot tiesām iespēju izvēlēties tādu soda veidu un apmēru, kas ir atbilstošākais konkrētam likumpārkāpējam. Šim mērķim būtiski tiks paplašināts arī papildsoda "tiesību ierobežošana" saturs un piemērošanas iespējas.
Grozījumos iezīmēta arī virzība uz kombinēto sodu sistēmu. Tas nozīmē, ka personām, kuras tiks notiesātas nosacīti, būs iespējams piemērot arī piespiedu darbu.
Lai nodrošinātu katra noziedzīga nodarījuma novērtēšanu ar sodu, paredzēts atteikties no noziedzīgu nodarījumu atkārtotības. Proti, turpmāk jebkurš konkrētas personas izdarīts noziedzīgs nodarījums tiks novērtēts atsevišķi, neatkarīgi no tā, ka šie nodarījumi ir vienādi. Tas nozīmē, ka personai, kura specializējas viena veida noziegumu izdarīšanā, situācija nebūs labvēlīgāka kā personai, kura izdarījusi vairākus dažāda veida noziedzīgus nodarījumus.
Tāpat grozījumi paredz atsevišķos gadījumos personu atbrīvot no kriminālatbildības par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, ja ar cietušo vai viņa pārstāvi tiks noslēgts izlīgums, vienlaikus konkretizējot izlīguma noslēgšanas nosacījumus, lai izlīguma procedūru nebūtu iespējams izmantot ļaunprātīgi.
Papildus jau minētajām izmaiņām grozījumos ir pārskatīti arī paši noziedzīgie nodarījumi, izvērtējot to bīstamību un kaitīgumu. Rezultātā no KL plānots izslēgt vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedrības interesēm, piemēram, karavīra goda aizskaršana.
Par atsevišķiem nodarījumiem, piemēram, vilciena patvarīgu apturēšanu vai nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos, turpmāk tiks paredzēta administratīvā atbildība. Tāpat no KL tiks izslēgtas normas, ar kurām kriminālatbildība piemērojama par gada laikā atkārtoti izdarītu administratīvo pārkāpumu, turpmāk skaidri nošķirot, vai nodarījums ir administratīvs pārkāpums, par kuru paredzēta tikai administratīvā atbildība neatkarīgi no tā, cik bieži šo nodarījumu izdara, vai arī nodarījums ir vērtējams kā noziedzīgs nodarījums, par kuru paredzēta kriminālatbildība jau par pirmo tā izdarīšanas reizi.
TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina šonedēļ notikušajā preses brīfingā par plānotajām kriminālsodu sistēmas reformām skaidroja, ka pēc vairāku likumu grozījumu stāšanās spēkā Latvijā piespriestie kriminālsodi būs adekvātāki nodarījumam, palielināsies to soda veidu piemērošanas īpatsvars, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu, tādējādi perspektīvā samazināsies noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Tā visa rezultātā Latvijas kriminālsodu sistēma tiks pietuvināta citu ES valstu sodu sistēmai.
Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo vidējais laiks, kādu viena ar brīvības atņemšanu sodīta persona pavada cietumā, Latvijā ir seši gadi, kamēr Eiropā tie ir divi gadi. Sākotnēji iecerēts, ka Latvijā šis rādītājs varētu nokristies vismaz līdz četriem gadiem, un likumsakarīgi, ka tas ievērojami samazinātu arī ieslodzīto skaitu. Kādas tieši varētu būt ieslodzīto skaita izmaiņas noteiktā laika periodā, Medina pagaidām atturējās prognozēt.
Viņa piebilda, ka citās Eiropas valstīs veikto pētījumu rezultāti skaidri liecina, ka cilvēku ilglaicīga atrašanās cietumā kavē viņu pievēršanos likumpaklausībai pēc iznākšanas brīvībā.
TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska šonedēļ notikušajā preses brīfingā žurnālistiem uzsvēra, ka plānotās izmaiņas kriminālsodu sistēmā ir "patiešām būtisks solis uz priekšu", lai laika gaitā Latvija varētu pilnībā atteikties no padomju gados nostiprinātā principa, kad galvenais soda mērķis bija represīvs.
Latvijas Universitātes profesors Uldis Krastiņš, komentējot plānotās kriminālsodu sistēmas reformas, norādīja, ka sagatavotie grozījumu projekti ir "ļoti pozitīvi vērtējama parādība." Viņš atzina, ka savulaik, veicot pirmo nozīmīgāko krimināltiesību reformu pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas - aizstājot Kriminālkodeksu ar KL -, darba grupai nebija tik daudz iespēju smelties Eiropas pieredzi, kā tas ir patlaban.
Plānots, ka apjomīgās izmaiņas KL, KPL, APK un SIK varētu stāties spēkā 2013.gada 1.janvārī, bet šis datums vēl atkarīgs no debatēm, kādas par reformu izvērtīsies Saeimā, jo tieši parlamentam grozījumi būs jāpieņem galīgajā lasījumā.