Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) sociālos partnerus informēja par ministrijas piedāvājumu - vai nu minimālo algu saglabāt pašreizējā līmenī, vai celt to līdz 367 eiro vai 375 eiro. Tomēr, viņaprāt, būtu jāizvēlas starp algas necelšanu vai paaugstināšanu līdz 367 eiro.
Viņa nosauktā summa - 367 eiro - būtu adekvāta, kas mudinātu darba devējus izvērtēt darbinieku padarīto, nevis vienkārši paaugstināt algu. Patlaban neesot normāla situācija, ka zemāk kvalificēta darba darītāji saņemt tikpat, cik augstāko izglītību ieguvušie, piemēram, sanitārs slimnīcā saņem gandrīz tikpat, cik medmāsa vai zemākas kategorijas ārsts.
Uzklausot ministra viedokli, sociālie partneri tomēr norādīja, ka minimālās algas apmērs ir jāskata kontekstā ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu un minimālās algas saglabāšanai pašreizējā līmenī varētu piekrist tikai tādā gadījumā, ja tiek paaugstināts neapliekamais minimums.
Arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka minimālās algas jautājumu nedrīkst skatīt atrauti no kopējās nodokļu politikas, vienlaikus gan apmēru nevajadzētu paaugstināt par vairāk kā 15 eiro. Savukārt veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) vērsa uzmanību, ka minimālās algas paaugstināšanas gadījumā veselības iestādēm no valsts budžeta papildus būtu nepieciešami 7,1 miljons, ja algas apmērs nākamgad ir 367 eiro, un 14,5 miljoni, ja to paaugstina līdz 375 eiro.
Nepanākot vienošanos, NTSP sēdes dalībnieki vienojās, ka par šo jautājumu vēl jādiskutē NTSP finanšu jautājumu apakškomisijā un pirmdien ir sasaucama NTSP ārkārtas sēde. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka jautājumu par minimālās algas apmēru nedrīkst sasteigt - par to ir nepieciešamas nopietnas diskusijas. "Mēs varam skaldīt malkas pagali dažādās skaidās, bet optimālā varianta nebūs," viņš noteica.