Valsts drošības vārdā grib iegrožot militārās simulācijas spēles

Saskata riskus valsts drošībai

Seržanta priekšlikums paredz, ka tiktu aizliegts veikt, piedalīties un organizēt militāri taktisku uzdevumu apmācības, izņemot gadījumus, kad šādas apmācības tiek veiktas valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības vai citu likumā paredzēto funkciju izpildes nodrošināšanai. Seržants portālam Diena.lv neslēpa, ka grozījumi ir tieši vērsti uz militārās simulācijas spēļu kontroli, lai novērstu iespējamu spēlēs apgūto iemaņu izmantošanu pretvalstiskās darbībās.

Seržants 19. jūnija komisijas sēdē norādīja, ka priekšlikuma pamatā ir Drošības policijas iniciatīva un ka vislielākā uzmanība tiks pievērsta tieši airsoft spēlei - to spēlē gan brīvā dabā, gan iekštelpās vai speciāli izveidotos poligonos, izmantojot ieročus, kas vizuāli ir ļoti līdzīgi īstiem kaujas ieročiem, taču šauj ar plastmasas bumbiņām un dzīvību neapdraud. Tāpat airsoft spēlētāji nereti tērpjas dažādu valstu armijas formastērpiem līdzīgā apģērbā, bet pašās spēlēs mēdz būt dažādi scenāriji, piemēram, ēkas ieņemšana vai teritorijas pārņemšana savā kontrolē, kuru izspēle reizēm notiek, izmantojot militāro taktiku.

Jāatgādina, ka vēl pavisam nesen Drošības policija norādīja - airsoft spēlēs militārās iemaņas var trenēt arī personas, kas nav lojālas valstij. Pērn decembrī uz Latvijas robežas tika aizturēti trīs Krievijas pilsoņi, kuri bija iecerējuši doties uz Baltijas airsoft turnīru - minētās personas bija iekļautas Latvijas melnajā sarakstā. Drošības policija jau iepriekš konstatējusi, ka atsevišķas grupas šī hobija aizsegā rīko regulāras apmācības, tā attīstot militāri taktiskas iemaņas. Aģentūra LETA ziņoja, ka identificēti atsevišķu airsoft entuziastu mēģinājumi dibināt sadarbību ar līdzīgiem Krievijas klubiem, kopīgi plānojot militārās simulācijas spēles, tomēr vienlaikus Drošības policija norādīja, ka lielākoties sadarbību ar Latvijas airsoft vides pārstāvjiem vērtē pozitīvi, ko apliecināja arī lielākās daļas šīs vides pārstāvju izpratne par nepieciešamību pielāgot savas darbības, lai mazinātu potenciālos riskus valsts nacionālajai drošībai.
 

Pavisam aizliegt neplāno

Deputātu nolūkos nav pavisam aizliegt airsoft aktivitātes, taču noteikt tām ierobežojumus. Saskaņā ar Seržanta priekšlikumu būs aizliegts organizēt un veikt individuālas vai kolektīvas apmācības nolūkā attīstīt šādas kaujas (militāri taktisku uzdevumu izpildes) spējas un prasmes:

• personu, ēku, objektu sagrābšanai apdzīvotu vietu, teritoriju ieņemšanai;
• aizturēto, apcietināto un notiesāto personu atbrīvošanai;
• uzbrukuma un aizsardzības, kā arī kaujas atbalsta operāciju plānošanai un īstenošanai.

Organizēt un piedalīties šādās aktivitātēs drīkstēs tikai gadījumos, kad šādas apmācības tiek organizētas un veiktas valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības vai citu likumā paredzēto funkciju izpildes nodrošināšanai.

Airsoft spēļu rīkotāju Streelnieks.lv pārstāvis Mārtiņš Muižnieks uzskata, ka deputātu iecerētie ierobežojumi nekādā veidā neierobežos spēļu rīkošanu, jo "airsofts ir spēle, un tās pamatā nebūt nav militāra rakstura apmācības".

Arī Airsoft Latvija pārstāvis Rolands Putnieks portālam Diena.lv uzsvēra, ka tas ir aktīvās atpūtas un izklaides sports.

Gan Muižnieks, gan Putnieks skeptiski skatās uz pieņēmumiem, ka airsoft būtu jāierobežo, lai tādā veidā valstij nelojālas personas nevarētu gūt militāras iemaņas. Prasmes, kuras iegūst, airsoft spēlē, ikviens varot apgūt arī pašmācības ceļā, tāpat arī airsoft spēlē izmantotie ieroči ir brīvi pieejami iegādei ikvienam. Putnieks arī piebilda, ka atklāts ir jautājums par to, kā iecerēto noteikumu izpilde tiktu uzraudzīta, vienlaikus norādot, ka Airsoft Latvija likuma ietvaros darbību turpinās.

Daļai spēļu organizatoru tas ir arī papildu ienākumu avots un noformēts kā uzņēmējdarbība. Tādējādi savā ziņā iecerētie noteikumi var nozīmēt arī zināmus ierobežojumus konkrētam biznesam, taču Latvijas Darba devēju konfederācija portālam Diena.lv atzina, ka "valsts aizsardzības, sabiedriskās drošības un kārtības mērķu realizācijai ir pieļaujamas atkāpes no vispārējā regulējuma vai indivīdu interesēm." 
 

Trūkst definīcijas

Tiesa, pagaidām vēl nav definēts, kā tiks nošķirta militārā apmācība no spēles. Uz to arī norādīja uz komisijas 19. jūnija sēdi uzaicinātais Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks un Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš. IeM tika izveidota darba grupa šī jautājuma izskatīšanai, un Vītoliņš komisijas sēdē atgādināja, ka šobrīd nav detalizēta tvēruma jautājumā, ko nozīmē militāri taktiskās apmācības. Par to bijušas neskaidrības arī IeM darba grupā. 

Vienlaikus deputāte Jūlija Stepaņenko (Saskaņa) pauda bažas, ka plānotie ierobežojumi ir pārāk visaptveroši un varētu ietekmēt arī tos bērnus un jauniešus, kuri spēlē tā dēvēto lasertag, un izteica priekšlikumu spēļu uzraudzībā iesaistīt policiju. Grozījumu priekšlikumu autors Seržants kā iespējamo airsoft uzraudzības mehānismu komisijas sēdē ieteica sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi, bet atzina, ka priekšlikumu uz 3. lasījumu Saeimā vēl var pilnveidot ar jau konkrētākiem noteikumiem jomas sakārtošanai.

Portālam Diena.lv Seržants, taujāts, kā varētu notikt uzraudzība, lai noteikumi, ja tos atbalstīs Saeima, tiktu ievēroti, minēja, ka Drošības policija vērtēs katru gadījumu atsevišķi.

"Drošības policija, izmantojot operatīvās darbības pasākumus, spēs kontrolēt, vai tiek organizētas militāri taktisku uzdevumu apmācības, kas nav paredzētas valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības vai drošības nodrošināšanai," pārliecināts bija deputāts.

Ja par minētajiem grozījumiem 2. lasījumā nobalsos Saeima, tad komisija iecerējusi tos nodot balsojumam galīgajā lasījumā līdz šā gada 1. septembrim.