Valsts ilgstoši netiek galā ar nodokļu krāpniekiem, kas tirgojas ar zeltu

gadā Igaunija ieviesa reverso PVN maksāšanas kārtību zelta izstrādājumiem, tāpēc krāpnieki ar savu rūpalu pārmetās uz Latviju. Valdība piecus gadus neko nedarīja, un tikai nākamgad beidzot krāpnieku darbību paredzēts apturēt, arī Latvijā ieviešot reverso PVN zeltam. Kopš 2009.gada nodokļu iekasēšana bija Vienotības ministru un premjeru pārraudzībā. Viņi saka, ka no VID nav saņēmuši signālu par nepieciešamību reaģēt. Ieņēmumu dienestā apgalvo, ka Finanšu ministrijai izmaiņas likumos prasītas vairākkārt jau no 2013.gada. Latvijas zelta un dārglietu tirgus apgrozījums gadā ir ap 20 miljoniem eiro. Šos miljonus apgroza juvelieri, dārglietu uzpircēji un citi turīgi ļaudis. Daudzkārt lielākas summas pelna zelta eksportētāji, kas Latvijā atraduši neizsmeļamas bagātību rezerves.2012.gada 1.aprīlī Igaunijā sāka darboties jauna PVN maksāšanas kārtība darījumos ar zeltu, tādējādi Igaunijai izdevās pārtraukt nodokļa izkrāpšanu. Krāpniekiem vieglā, negodīgā peļņa bija ļoti iepatikusies, un zelta tirdzniecība ir ļoti pateicīga nozare šim nolūkam. Izmēros nelielam zelta stienim vērtība ir simtiem tūkstošu eiro. To var viegli pārvadāt. Ja kontrolējošie dienesti palūdz uzrādīt darījumā deklarēto zeltu, var parādīt jebkuru, jo to nav iespējams atšķirt.Shēma ir vienkārša. Firma X deklarē, ka iepirkusi zemas proves zeltu no pārdevējiem, ko grūti identificēt. Tad pārdod firmai Y, darījuma summai pieskaitot arī pievienotās vērtības nodokli. Pēc darījuma firma to deklarē ieņēmumu dienestam, taču nesamaksā un pazūd. Firma Y deklarē, ka zeltu no valsts izvedusi, un pieprasa atmaksāt PVN.Firma X nodokli nav samaksājusi, bet ieņēmumu dienests naudu izmaksā no budžeta. Patiesībā aiz X un Y ir viena un tā pati persona, kas vienu un to pašu zeltu deklarē desmitiem reižu, tādā veidā no budžeta izkrāpjot miljonus. Kad Igaunija tam pielika punktu, krāpnieki pārvācās uz Latviju.Latvijas proves birojs ir vienīgā organizācija, kas nosaka zelta kvalitāti. Uz biroju krāpnieki dodas, lai saņemtu valsts atzītu dokumentu par zelta daudzumu un vērtību. Šāds dokuments  kalpo kā aizsegs, lai VID grūtāk būtu atšifrēt fiktīvo darījumu. Patiesībā birojā nemitīgi nonāk viens un tas pats zelts.Darījumu aktivitātes pieaugums redzams arī statistikā. 2010.gadā Latvija eksportēja zeltu  par 1,8 miljoniem eiro,  bet 2012.gadā jau par 27 miljoniem. Lielākais apjoms sasniegts 2015.gadā, kad eksportētas 1,4 tonnas 38 miljonu vērtībā. Kā eksporta galamērķis dominē Turcija, taču miljoni deklarēti arī uz Vāciju, Poliju, Dāniju un Igauniju.Piemēram, firma _Gold Bonus _darbības pārskatā ir deklarējusi, ka nodarbojas ar dārgmetālu vairumtirdzniecību un finansēm. 2011.gadā uzņēmums nav strādājis, bet 2012.gadā tas ieguvis jaunu elpu un apgrozījis četrus miljonus. 2014.gadā par tās īpašnieku kļuva Igaunijas pilsonis Marti Pajomagi. Togad uzņēmuma apgrozījums sasniedza 17 miljonus eiro. Šim uzņēmumam VID nav liedzis turpināt darbu, taču uzņēmums pats apdzisis. 2012.gadā septiņus miljonus latu apgrozīja cits zelta tirgotājs - firma Unico Gold Latvija. Uzņēmums reģistrēts respektablā namā Citadeles ielā, īpašnieki ir no Igaunijas.Uzrāviens firmai  izdevies varens, jo 2011.gadā apgrozījums bija tikai 48 tūkstoši latu. Tās darbību pirms divām nedēļām izbeidzis VID. Lursoft dati liecina, ka 2012.gads arī bijis pēdējais veiksmīgais. 2013.gadā apgrozīts pusmiljons un tad rosība firmā apklususi. "Valsts ieņēmumu dienests, protams, bija informēts, ka PVN reverss tiek ieviests Igaunijā, tādēļ ļoti rūpīgi vēroja nozari. 2013.gadā mēs konstatējām, ka šie uzņēmumi masveidā ir sākuši darboties Latvijas tirgū, ļoti strauji pieaudzis darījumu skaits. 2013.gadā tiekoties ar Vasts proves biroju, secinājām, ka tie varētu būt 30 miljoni darījumu summa, no tiem seši miljoni varētu būt izkrāptais PVN," raidījumam _Nekā personīga _komentēja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Agnese Rudzīte. Pēc tam ieņēmumu dienests dārgmetālu tirgotājus sācis pastiprināti vaktēt. 2014.gadā darbība apturēta 29 uzņēmumiem, 2015.gadā sešpadsmit. Tomēr cīņa nav sekmējusies, jo krāpšanas turpinājās. Četru gadu laikā krāpniekiem izmaksāti vairāki desmiti miljonu eiro.  Vairākkārt informēta arī Finanšu ministrija un lūgts ieviest reverso PVN, licencēt nozari vai šiem darījumiem ieviest drošības naudas, taču nekas no tā nav izdarīts.Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība 2014.gadā izveidoja Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi. Tās uzdevums ir uzraudzīt iestādes, kuru uzdevums ir cīnīties ar nodokļu nemaksāšanu,  korupciju, nereģistrētu saimniekošanu un nodarbinātību. Padomē ietilpst gan VID vadītājs, gan finanšu ministrs. "Nē, par zeltu mēs manā laikā nerunājām. Tad bija vairāk būvniecība, kas bija sarunu degpunktā, protams, lauksaimnieki ar savām nozarēm nāca, un protams mobilo un elektroierīču tirdzniecība, kas tika ieviesta šogad. Nē manā laikā mums nebija diskusijas par zeltu," raidījumam atzina Straujuma.Reirs, kurš Straujumas valdības laikā bija finanšu ministrs, ir skeptisks par reversās PVN maksāšanas kārtības efektivitāti, jo krāpnieki vai nu pārmetoties uz citu nozari, vai citu valsti, un darbību turpina.