Valsts nepilda černobiliešiem dotos solījumus

"Ļoti daudzi izmeklējumi tiek atteikti vai tiek prasīta nauda, jo neesot kvotas," stāsta Ivars Kalada, kurš arī piedalījās avārijas seku likvidēšanas darbos un nu ir apņēmies nepadoties, kamēr nepanāks sev un biedriem veselības aprūpi un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus solītajā apmērā.

Slimnīcā Latvijas Televīzijai norāda, ka valsts pasūtījums tiek izpildīts, reizēm pat ar uzviju. Rindā uz palīdzību stacionārā esot jāgaida samērā neilgi - 10 nedēļas -, taču saņemt ambulatorās ārstu konsultācijas ne vienmēr var laikus.

"Kas attiecas uz konsultācijām, pašlaik valstī nav noteikta kārtība, ka šie pacientiem būtu prioritāte. Ja viņu veselības stāvoklim tas ir nepieciešams, mēs esam nākuši pretī ne vienam vien pacientam un konsultācijas nodrošinājuši ārpus rindas," skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.

To, ka Černobiļas katastrofas seku likvidētāju veselības stāvoklis prasa īpašas rūpes, apliecina mediķi, kas ar šiem cilvēkiem strādā ikdienā. Viņiem dzīves laikā ir lielāks onkoloģisko saslimšanu risks, un regulāras veselības pārbaudes ir vajadzīgas. Pacientu un slimnīcas pārstāvji nākamnedēļ vērsīsies Veselības ministrijā, lai par problēmu runātu. Tur sola uzklausīt un vajadzības gadījumā veikt izmaiņas, bet Ivars Kalada norāda - ja ar Stradiņa slimnīcas vadību un ārstiem vēl var kaut ko sarunāt, ar Labklājības ministriju, kuras pārziņā ir sociālās rehabilitācijas joma, jau iet krietni smagāk. Reizēm gada vietā uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem esot jāgaida pat trīs gadi.

Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, kas nodrošina šos pakalpojumus, skaidro, ka tas tādēļ, ka černobiliešiem jāgaida kopējā rindā ar pārējiem. Lai tā nebūtu, Labklājības ministrijai jāmaina kārtība un jānosaka prioritāte. Ministrijā gan problēmu skaidro ar kapacitātes trūkumu, un priekšlikumi risinājumiem bijuši dažādi, tostarp samazināt rehabilitācijai atvēlēto laiku no 21 dienas uz 14 dienām. Ministrijā gan šādus nepopulārus lēmumus pieņemt negribot, tāpēc tiek apsvērta iespēja nākotnē šo pakalpojumu sniegšanu pakāpeniski nodot brīvajā tirgū, izdevumu segšanai līdzekļus pieprasot no valsts budžeta. Ja nākamā budžeta veidošanas laikā tam nauda atradīsies, černobilieši uzlabojumus jutīšot jau nākamgad. Papildu būtu nepieciešami aptuveni 300 tūkstoši eiro.