Pēdējos pāris gados uzkrītoši daudz gadījumu, ka amatpersonas vai nu vispār vai ilgstoši netiek pie pielaides valsts noslēpumam, tādēļ dažam nācies zaudēt arī augstu amatu. Visbiežāk tas skāris jūsu pārstāvēto Nacionālo apvienību. Politiskā karjera sagrauta Baibai Brokai, būtiski sabojāta Romānam Naudiņam, tagad jau kādus divus mēnešus tiek vērtēta Kaspara Gerharda uzticamība. Citām partijām šī problēma nav tik izteikta. Tas liek domāt par kādām politiskām spēlītēm. Cik ilgi to piecietīsiet?
Ja kāds, iespējams, arī provocējot, cenšas panākt, lai Nacionālā apvienība atstāj valdību, es gribētu norādīt: mēs nepadosimies, esam nākuši strādāt, pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Ka atsevišķos šādos gadījumos jūtama, ja tā varētu teikt, tāda kā politiska piegarša, ir acīmredzams, to esam publiski teikuši un arī ik pa brīdim atgādinām saviem politiskajiem partneriem. Frakcijai par šo tēmu bijušas sarunas arī ar drošības iestāžu vadītājiem. Es domāju, ka problēma ir plašāka - sākot no pašreizējā regulējuma nepilnībām, kas daļēji risinātas ar kaut kādā laika periodā pieņemtu praksi. Proti, regulējums ir, bet tas neaptver visus jautājumus, un robu dienestu amatpersonas aizpilda pēc saviem ieskatiem. Iespējams arī, un Brokas kundzes gadījumā fakti par to liecināja, ka pielaižu izsniegšanas procesiem politiķi kaut kur blakus ir stāvējuši.
Ja ir politiska ietekme, tad vai nu jums jāceļ trauksme visaugstākajā līmenī, panākot rezultātu - konkrētu risinājumu -, vai arī vienkārši noasiņosiet, paliekot bez spēcīgiem, perspektīviem līderiem.
Sarunas par šo tēmu ir bijušas. Iepriekšējā valdībā ar Vienotības pārstāvjiem, Āboltiņas kundzi. Neslēpšu, arī pēc pēdējās ziņas, ka Drošības policija nav pat skatījusi Baibas Brokas dokumentus par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu, frakcijā bija viedoklis, ka būtu nepieciešams aicināt uz sarunu Drošības policijas priekšnieku, lai noskaidrotu, kas tad ir bijis iemesls, lai vispār neskatītu šos iesniegumus.
Attieksme?
Nezinu, vai attieksme. Likumā mēs neatradīsim šādu atbildi. Droši vien ir bijuši kaut kādi citi apsvērumi. Jo, piedaloties vienā no priekšvēlēšanu diskusijām par drošības iestāžu tēmu, kur bija gan esošais, gan bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, gan vairāki drošības iestāžu vadītāji un deputāti, es tieši uzdevu jautājumu: cik ilgs ir šis riska faktors, vai cilvēkam ir iespējas pēc laika atkārtoti vērsties drošības iestādēs, saņemt izvērtējumu par sevi. Likumā par to nekas nav teikts; lasot likumu, varbūt pat neviļus rodas iespaids, ka pielaide tiek liegta uz mūžu, kas tā nevarētu būt.(..)
Viena lieta ir nodrošināt iespēju pārsūdzēt vai pretendēt uz pielaidi atkārtoti, taču pielaižu atteikums ir arī pamatīgs sitiens pa reputāciju. Ja citus tas neskar, savukārt jūsu partiju pārstāvošām amatpersonām pielaidi atsaka vairākas reizes, veidojas iespaids, ka visi neuzticami…
Jā, dīvainā kārtā citus tas skar mazāk. Varbūt pamanījāt - kad bija skandāls ap Zaķa kunga ievēlēšanu, bija neizprotami, ka viņš joprojām turpināja būt Nacionālās drošības komisijas loceklis.
Ar visām pielaidēm...
Jā. Un vai tad tur nav problēmas? Es nezinu, kā viņam tagad ir ar pielaidēm, neesmu interesējies, man arī droši vien neviens neteiks, bet tas ir jautājums, kurā gribētos skaidrību.
Dīvaina arī pielaižu mantošana - līdzšinējiem deputātiem tās visdrīzāk neviens nepārbauda, bet, tiklīdz ir darba pārtraukums, pēta pēc pilnas programmas. Kā tas bija Brokas un Gerharda gadījumā. Ja Baiba Broka nebūtu gājusi politikā, tā pielaide valsts noslēpumam, ko savulaik saņēma, strādājot Latvijas gaisa satiksmē, viņai taču būtu spēkā vēl joprojām, vai ne?
Visdrīzāk - jā.
Ja no vienas partijas tik daudz šādu - par neuzticamiem novērtētu -, sanāk, ka tiekat pozicionēti kā margināla partija.
Nezinu, vai margināli būtu īstais vārds, bet, protams, ka pielaižu liegums bez skaidrības - par ko - rada jautājumus gan konkrētajiem cilvēkiem, gan partijai, gan sabiedrībai kopumā. Un, lai izvairītos no tā nākotnē, mums tomēr būtu jāpanāk regulējums, kurš precīzi definē visas procedūras. Lai nevarētu vis vienkārši uzdot 75 jautājumus, pēc kā atbildēšanas tev pašam jāmēģina zīlēt, tieši kura dēļ esi izpelnījies neuzticību valsts noslēpumu sargu priekšā.
Jūsu partijā ir vesela virkne bijušo tieslietu ministru, arī pašreizējais, varbūt pašiem jānāk ar iniciatīvu šī regulējuma pilnveidošanā? Jo īpaši tāpēc, ka no tā trūkuma ciešat visvairāk.
Es neizslēdzu tādu iespēju. Domāju, diskusija par šo jautājumu atjaunosies, mēs, protams, interesēsimies par to, kas notiek ar tiem priekšlikumiem, kuri iepriekš norādīti informatīvajā ziņojumā, un tad mēs arī droši vien aktīvāk iesaistīsimies šī normatīvā regulējuma pilnveidošanā.
Varbūt Saeimā jāveido izmeklēšanas komisija par pielaižu izsniegšanas problemātiku?
Ziniet, izmeklēšanas komisijas diemžēl mūs vienmēr novedušas ne pie kā. Šis ir tas jautājums, kuru tomēr gribētos novest līdz rezultātam.
Visu Romāna Meļņika interviju ar Gaidi Bērziņu lasiet pirmdienas, 12. janvāra, laikrakstā Diena!