Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, lai sakārtotu pašvaldībām tik aktuālos meliorācijas jautājumus, ministrija iesniegusi attiecīgus priekšlikumus Saeimā.
VARAM skaidro, ka šobrīd projektus meliorācijas sistēmu izbūvei vai rekonstrukcijai iespējams īstenot tikai līdz apdzīvotas vietas vai pilsētas robežām. Ministrijā uzsver, ka ir nepieciešams mainīt situāciju, jo Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam nav paredzēti līdzekļi meliorācijas pasākumiem apdzīvotās vietās, bet tikai lauksaimniecības vai meža zemēs. Līdz ar to šobrīd iespējams īstenot projektus meliorācijas sistēmu izbūvei vai rekonstrukcijai tikai līdz apdzīvotas vietas vai pilsētas robežām.
"Plūdi apdzīvotajās vietās diemžēl ir regulāra parādība, tie rada finansiālus zaudējumus kā iedzīvotājiem, tā plūdu skartajām pašvaldībām un valstij kopumā. Tā ir situācija, kas jārisina, turklāt nekavējoties, pirms sākusies kārtējā palu sezona un pašvaldības atkal cīnīsies nevis ar cēloņiem, bet ar sekām," norāda VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
Pēc VARAM paustā, tā kā meliorācijas jautājums ilgstoši nav ticis aktualizēts, iespējams, radusies situācija, kad jauno ciematu un privātmāju būvniecībā nav pievērsta pietiekama uzmanība esošo meliorācijas sistēmu saglabāšanai vai arī jaunu izbūvei. Un tāpēc Pierīgas un citu pašvaldību iedzīvotāji pavasaros un rudeņos nereti spiesti dzīvot applūdušās teritorijās.
Vienlaikus VARAM aicina Zemkopības ministriju izveidot starpministriju darba grupu, kas sagatavotu nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus.
Ņemot vērā vairāku novada pašvaldību viedokli, VARAM rosina veikt izmaiņas arī Meliorācijas Kadastra noteikumos, lai pašvaldības varētu veikt ēku vai inženierbūves datu, inventarizāciju un reģistrēšanu meliorācijas kadastrā, ja to nav izdarījis īpašnieks. Patlaban ES atklāto projektu konkursi, kas attiecas uz meliorācijas sistēmām, tiek piemēroti tikai tādām sistēmām, kas ir reģistrētas meliorācijas kadastra sistēmā, norāda ministrijā.