Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Latvijas Okupācijas muzeja un tā pārraugošās iestādes - Kultūras ministrijas (KM) lūgumu.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs norādīja, ka, lai arī Okupācijas muzeja un KM oficiālās vēstulēs, kā arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK publiski paustais liecina par līdzšinējo kopīgo lēmumu un nodomu maiņu, VNĪ izprot iestāžu vēlmi saglabāt vēstures liecības un ir gatava arī turpmāk pārvaldīt ēku, ja nozare piedāvā savu risinājumu un rod tam finansējumu iespējas, kas ļautu ēku ilgtspējīgi sakārtot, ja ēkai tiek piešķirts vēsturiska notikuma vietas statuss.
VNĪ pēdējo mēnešu laikā esot aktīvi vedusi pārrunas ar interesentiem par nama iegādi par dzīvokļu īres nama attīstības plāniem. Notikušas ilgstošas konstruktīvas sarunas ar potenciālajiem investoriem, kuri apzinās ēkas tehnisko stāvokli un nepieciešamos ieguldījumus.
VNĪ esot pamats uzskatīt, ka investori spētu tikt galā gan ar vēstures mantojuma saglabāšanu, gan ar ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu, tādējādi tiktu sakārtots vēl viens vēsturiskais nams Rīgā, nodrošinot muzeja pilnvērtīgu darbību īpašumā. Savukārt iegūtie līdzekļi no atsavināšanas tiktu novirzīti citiem nepieciešamajiem valsts infrastruktūras objektiem. Ņemot vērā ēkā nepieciešamos ieguldījumus, nākamajā izsolē novembra beigās sākuma cenu tika plānots samazināt likuma noteiktajā ietvarā par 15% un tā bija plānota 2 760 550 eiro apmērā. Izsoles solis - 5000 eiro, informēja VNĪ.
VNĪ atzina, ka ilgstoši strādāts pie reāli iespējamiem risinājumiem valsts līdzekļu optimālam izmantojumam, un kā racionālākais joprojām ir nama pārdošana, saglabājot vietu muzejam. Vienlaikus VNĪ gatava turpināt pārvaldīt ēku, ja nozare Tetera nama atjaunošanai un tālākai lietošanai rod finansējumu un saturu.
"VNĪ, vērtējot Tetera nama attīstības scenārijus, fokusējas uz ilgtspējīgāko, ekonomiski izdevīgāko un uz sabiedrības interesēm vērstāko scenāriju, lai ēkas brīvā platība turpmāk tiktu izmantoti likumīgi un lietderīgi, novēršot valsts mantas nelietderīgu izmantošanu un vienlaikus saglabājot vēsturisko mantojumu," pauda VNĪ.
Balstoties uz to, ka ēkas kopējā platība ir 8552,8 kvadrātmetri, bet muzejam iznomāti tikai 690 kvadrātmetri un lielākā daļa jeb gandrīz 92% no ēkas platības ir neapdzīvota, VNĪ ieskatā, valstij to ilgstoši nākas uzturēt ar nopietniem zaudējumiem. Īpašuma uzturēšana, izdevumi kārtējiem remonta darbiem un kapitālieguldījumi kopš 2014.gada ir nesuši zaudējumus 550 000 eiro apmērā.
2020.gada pirmajos desmit mēnešos nama apsaimniekošanas izmaksas nesušas valstij zaudējumus 56 130 eiro apmērā.
"Īpašuma tehniskās apsekošanas atzinumos fiksēts, ka visas ēkas inženiersistēmas uzskatāmas par nederīgām un muzeja telpās tās ir uzstādītas kā pagaidu risinājums. Īpašumā nepieciešams veikt kapitālieguldījumus gan komunikācijās, gan pārbūvēs un pārsegumu stiprināšanas darbos. 2019.gadā VNĪ veica nepieciešamo ieguldījumu provizorisko aprēķinu, kurš paredz, ka kopējais ieguldījums ēkas stāvokļa uzlabošanai un sakārtošanai sastāda desmit miljonus eiro, no kuriem 683 000 eiro ir nepieciešami Latvijas Okupācijas muzeja biedrība nomāto telpu sakārtošanai, kas būtu jāveic kompleksi ar visas ēkas remontdarbiem," uzsvēra VNĪ.
Neveicot ieguldījumus ēkas kapitālā pārbūvē, t.i. būves daļu pārbūvē un pastiprināšanā, iekšējās un ārējās apdares atjaunošanā, iekšējo inženiertīklu pārbūvē, VNĪ prognozēja, ka nākamo piecu gadu laikā būtiski palielināsies ēkas kopējas tehniskais nolietojums un atsevišķas ēkas daļas būs pirmsavārijas stāvoklī, tādējādi ēku, iespējams, būs jāpārtrauc ekspluatēt.
VNĪ atzina, ka iestāde ir piedāvājusi risinājumu un darījusi visu iespējamo, lai vēsturisko īpašumu saglabātu valsts vajadzībām, kā arī kapitālsabiedrības kompetences ietvaros radusi reālu īpašuma attīstības iespējas scenāriju.
"Lai rastu ekonomiski lietderīgāko ēkas izmantošanas veidu, VNĪ ēku Brīvības ielā 61 un tā brīvās platības, kā nomas objektu aktīvi piedāvāja pielāgot valsts budžeta iestādēm, kā arī uzrunāja komercsektora tirgu un Rīgas pilsētas pašvaldību, aicinot izvērtēt iespējamo maiņas darījumu. Sarunas ar minētajām iestādēm nenesa rezultātu - ne valsts budžeta iestādes, ne komercsektors, ne Rīgas pilsētas pašvaldība nesaskatīja savu iespējamo darbību īpašumā, to attīstot un sniedzot tam jaunu elpu," informēja VNĪ.
Pamatojoties uz to, ka ēka nav nepieciešama valsts funkciju nodrošināšanai un atbilstoši VNĪ portfeļa stratēģijai, kas nosaka atsavināt valstij zaudējumus nesošus īpašumus, šī gada sākumā tika pieņemts lēmums to virzīt atsavināšanai, nodrošinot, ka izsoles nolikumā un pirkuma līgumā tiek iekļauti noteikumi, kas nodrošina valsts interešu ievērošanu.
Pārdošanas noteikumu izstrādē VNĪ līdz šim sadarbojās ar Kultūras ministriju un Latvijas Okupācijas muzeja biedrību, kā īpašuma lietotāju un Latvijas Okupācijas muzeja īpašnieku un pārvaldītāju, un tika izstrādāti atsavināšanas nosacījumi nekustamā īpašuma turpmākai izmantošanai, kas nav pretrunā ar valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - Stūra māja izmantošanu un saglabāšanu.
Lai nodrošinātu to, ka pēc nekustamā īpašuma iegādes muzeja telpas paliek sabiedrībai pieejamas, muzeja nomas tiesības līdz 2050.gada beigām nostiprinātas zemesgrāmatā un tās jaunajam ēkas īpašniekam būs saistošas.
Jau ziņots, ka nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) vērsusies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē ar priekšlikumu apturēt Stūra mājas izsoli un visai ēkai piešķirt īpašu statusu, aģentūru LETA informēja NA pārstāve Laima Melkina.
Partijas ieskatā būtu jāturpina ēkas izpēte un jāvērtē nama turpmākās izmantošanas un uzturēšanas iespējas.
"Stūra māja ir baiss Latvijas okupācijas liecinieks. Šajā vēsturiskajā ēkā pratināti, spīdzināti un nogalināti cilvēki, un daudzi mūsu līdzcilvēki šos laikus joprojām atceras. Šādus notikumus nekas nevar izdzēst," uzsver NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Politiķis norāda, ka ēkai jau ilgstoši nav izdevies atrast jaunu īpašnieku. Ja ēkas izsoles sākuma cena pārsniedza četrus miljonus, tad tagad to jau piedāvā par 2,8 miljoniem eiro, uzmanību vērš NA.
"Stūra mājas pārdošana, mūsuprāt, nav pieļaujama. Uzskatām, ka izsoles process būtu jāaptur un jādiskutē par nama turpmāko izmantošanu un uzturēšanu," pauž Dzintars.