Lai gan minētais varētu liecināt par Ventspils brīvostas pārvaldes darba efektivitāti, pārvalde uzskata, ka kopumā revīzijas ziņojumā pietrūkst izpratnes par ostu pārvalžu darbības principiem un uzdevumiem Latvijā. Valsts kontrole pamatā analīzei izmantojusi Ventspils privāto uzņēmumu darbības rādītājus, bet salīdzinoši maz pievērsta uzmanība pašas brīvostas pārvaldes darbības efektivitātes izvērtējumam.
Šodien LR Valsts kontrole publicējusi revīzijas ziņojumu Ventspils brīvostas pārvaldes darbības efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām. Ne reizi vien publiskajā telpā Valsts kontrole paudusi viedokli, ka valsts pārvaldes funkcijas jāveic maksimāli efektīvi – izlietojot pēc iespējas mazāk resursu mērķa sasniegšanai. Ventspils brīvostas pārvalde šādam viedoklim pilnībā piekrīt un savā darbībā konsekventi centusies ievērot principu – kalpot par efektīvu administrējošo iestādi valsts un pašvaldības īpašumu pārvaldībai.
Likuma „Par ostām” 7.pants skaidri definē brīvostas pārvaldes funkcijas . Tā vietā, lai pievērstos šo funkciju izpildes efektivitātes analīzei, Valsts kontrole vērtē brīvostas pārvaldes darbu pēc kravu apgrozījuma ostā, ar ko brīvostas pārvalde nenodarbojas un nemaz nedrīkst nodarboties. Turklāt brīvostas pārvaldes darbs salīdzināts ar Klaipēdas un Tallinas ostu pārvaldēm, kas gan pēc struktūras, gan juridiski ir būtiski atšķirīgas. Ventspils brīvostas pārvalde uzskata, ka visu likumā noteikto funkciju izpildi varētu vērtēt attiecībā pret brīvostas administratīvajiem izdevumiem, kurus papildus tam var salīdzināt ar līdzvērtīgu funkciju pildošu ostas pārvalžu (Rīga, Liepāja) administratīvajiem izdevumiem.
Mazāk tērēt, bet vai vairāk pelnīt?
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā Ventspils brīvostas pārvaldes administratīvo izdevumu attiecība pret pārvaldes veiktajām funkcijām nav vērtēta. Lai gan Ventspils brīvostas pārvalde nepiekrīt kravu apgrozījuma salīdzināšanai ar Klaipēdas un Tallinas ostu pārvaldēm, tomēr vērts atzīmēt Valsts kontroles secinājumus. Ventspils brīvostā ir lielākais pārkrauto kravu apjoms 2008.un 2009.gadā uz vienu pārvaldes darba samaksai izlietoto latu. Tas ir par 4% lielāks nekā Klaipēdas ostā un par 67% līdz 137% lielāks nekā Tallinas ostā.
Ventspils brīvostas pārvaldes pamatdarbības izdevumi uz vienu tonnu pārkrautās kravas ir vismazākie - par 16 līdz 47% mazāki nekā Klaipēdas brīvostā un par 60 līdz 68% mazāki nekā Tallinas ostā.
Tai pat laikā Valsts kontrole secina, ka Ventspils brīvostas pārvaldei ir vismazākie pamatdarbības ieņēmumi uz vienu darba samaksai izlietoto latu. Ja vērtējam brīvostas pārvaldi kā uzņēmumu, tad automātiski gribas secināt, ka šis rādītājs ir slikts. Bet vai tā tiešām ir? Saskaņā ar likumu Ventspils brīvostas pārvalde strādā pēc bezpeļņas organizācijas principiem, nodrošinot maksimāli labus apstākļus nevis sev, bet komercsabiedrībām brīvostas teritorijā. Lai palielinātu Ventspils brīvostas pārvaldes ieņēmumus, būtu jāpalielina nodevas un nomas maksas, kas sekojoši palielinātu ostas termināļu darbības izmaksas, sadārdzinātu kuģu ienākšanu Ventspils ostā un rezultātā samazinātu Ventspils ostas konkurētspēju. Jo izdevīgāki nosacījumi komercsabiedrībām, jo lielāka interese par darbību Ventspils ostā, lielāka peļņa uzņēmumam un līdz ar to arī vairāk nodokļu valsts budžetā. No tā, ka vairāk pelnītu pati brīvostas pārvalde, valsts budžets nodokļu veidā neiegūtu neko.
Kā pildām funkcijas?
Ventspils brīvostas pārvalde izsaka neizpratni, ka Valsts kontrole revīzijā nevērtē, kādā kvalitātē tiek pildītas ar likumu noteiktās brīvostas pārvaldes funkcijas. Vienīgais veids, kā pakārtoti Ventspils brīvosta pārvalde var sekmēt kravu plūsmu caur Ventspili, ko vērtē Valsts kontrole, ir nodrošināt labu infrastruktūru un noteikt konkurētspējīgas nomas maksas un ostu maksas.
Ventspils brīvostas pārvalde izveidojusi ostas infrastruktūru par vienu no labākajām Baltijā. Ostas akvatorija padziļināta līdz 17 metriem (Baltijas jūras maksimālais kuģošanas dziļums, ko ierobežo Dāņu šaurumi). Ventspils ir viena no nedaudzajām ostām Baltijas jūrā un vienīgā Latvijā, kur ir sasniegts šis rādītājs.
Rekonstruēti pievadceļu ostas termināļiem. Ventas tilts rekonstruēts par paceļamu tiltu, tā ļaujot izmantot ostas darbībai arī teritoriju otrpus tiltam, uzbūvēts Apvedtilts un tā pievadceļi, uzbūvēts Prāmju terminālis un rekonstruēta prāmju piestātne. Drīzumā taps jauns sauskravu terminālis un divas jaunas piestātnes.
Pēdējo 11 gadu laikā Ventspilī ir atvērti pieci jauni ostas termināļi. Ventspils brīvosta šodien ir Latvijas prāmju satiksmes galvaspilsēta. Ventspils brīvosta darbībai ostā piesaistījusi divus Eiropas līmeņa prāmju pārvadātājus Scandlines un Finnlines.
Īstenojot Ostu attīstības programmā noteikto mērķi attīstīt rūpniecību brīvostas teritorijā, kopš 2002.gada darbībai Ventspilī ir piesaistīti 18 jauni (ārvalstu un pašmāju) ražojošie uzņēmumi, kas kopā šobrīd ir radījuši ap 800 jaunu darba vietu. Plānots, ka, uzņēmumiem sasniedzot pilnu jaudu, tie nodarbinās līdz pat 1900 darbinieku. Salīdzinājumā ar 2002.gadu Ventspilī ir desmitkāršojusies rūpnieciskās produkcijas izlaide, bet eksports apstrādes rūpniecībā ir divdesmitkāršojies. Šis eksports pamatā tiek sūtīts caur Ventspils ostu, kas vēlreiz pamato šī stratēģiskā mērķa svarīgumu Brīvostas pārvaldei.
Investīcijas neatmaksājas vienā dienā
Konkrēta atdeve no vērienīgajām investīcijām un ikdienas aktivitātēm infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā brīvostā neparādās vienā dienā. Pirms desmit gadiem, no Brīvostas pārvaldes neatkarīgu apstākļu dēļ, tika slēgts naftas cauruļvads un viena gada laikā Ventspils osta pazaudēja ap 15 miljoniem tonnu. Taču kopējais kravu apgrozījums ostā kopš tā laika samazinājies nevis par 15, bet gan par 6-10 miljoniem tonnu. Jāsecina, ka Brīvostas pārvaldes darbība infrastruktūras sakārtošanā un jaunu termināļu piesaistē ir devusi gaidīto atdevi, jo kopējais apgrozījums faktiski ir palielinājies par vairāk nekā 5 miljoniem tonnu gadā. Tāpat jāatzīmē, ka, piemēram, šogad Tallinas ostas kravu apgrozījums palielinājies par 0,9%, kamēr Ventspils – par 12%. Vērtējot Ventspils brīvostas, Klaipēdas un Tallinas ostas kravu apgrozījumu uz vienu ha platības, kas tiek izmantota ostas darbības nodrošināšanai, Valsts kontrole konstatēja, ka Ventspils brīvostas efektivitātes rādītāji ir par 28% līdz 32% augstāki nekā Klaipēdas un par 40% līdz 42% augstāki nekā Tallinas ostai.
Ventspils brīvostas pārvalde gan vēlreiz akcentē, ka kravu apgrozījums nevar tikt ņemts par pamatu ostas pārvaldes darbības novērtēšanai, tomēr, ja to vērtē, tad tas jādara, ņemot vērā visus aspektus.
Nepieciešama metodika ostu pārvalžu darba izvērtēšanai
Nereti sabiedrībā tāpat kā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konsekventi tiek jaukti divi jēdzieni: Ventspils brīvosta un Ventspils brīvostas pārvalde. Pārvaldes darbību nevar vērtēt pēc funkcijām, kuras tā neveic. Ostā pārkrauto kravu apjoms ir atkarīgs no ostā darbojošos komersantu darbības. Savukārt ostas pārvaldes uzdevums ir nodrošināt vislabākos un konkurētspējīgākos nosacījumus uzņēmēju aktivitātēm.