Jautāts, kā viņš raugās uz vietējo krievvalodīgo partiju, savu tautiešu politiskajām aktivitātēm, A.Vešņakovs norādīja, ka "viņu darbību nevērtē Krievijas Federācijas vēstnieks": "To dara Latvijas pilsoņi vēlētāji. Viņi "lika atzīmes" politiķiem ārkārtas Saeimas vēlēšanās, tiek gaidītas pašvaldību vēlēšanas, un arī tur būs darbības vērtējums."
Viņš uzsver, ka "par otru valsts valodu parakstījušies ļoti daudzi pilsoņi, tā nav šaura loka iniciatīva". "Bet satraucošs ir kas cits. Mani jau iztaujājuši par šo lietu ne reizi vien Latvijas masu medijos. Šī ir Latvijas Republikas iekšēja lieta. Saprotams, ka tādas sarežģītības jautājumus tādā veidā, kā tie uzstādīti referendumā, diez vai risina. Bet tajā pašā laikā – problēmas taču pastāv. Pagaidām ir samērā atturīgi signāli, taču tos dod virkne valstisku struktūru, ka problēmas būtu jārisina."
"Man jautāja – ja ievērotu un izpildītu visas rekomendācijas, ko cilvēktiesību sfērā sniedz Eiropas struktūras, vai situācija būtu nonākusi tiktāl, līdz referendumam? Protams, ne. Tāpēc varbūt vēlreiz ir iemesls paanalizēt izveidojušos situāciju, ieklausīties starptautiskajās rekomendācijās par cilvēka tiesību stāvokli Latvijā. Vēl jo vairāk, ja jums tagad ir tik augsts pārstāvis Eiropas Padomē kā cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks," norāda vēstnieks.
Viņš arī pauž, ka "tas, kas iepriecē – arī Krievijas situācijā, kur nereti mītiņo, šie procesi notiek mierīgi, civilizēti, likuma ietvaros". "Latvijā tāpat – viss notiek atbilstoši konstitūcijai. Tas liecina, ka attīstāmies demokratizācijas ceļā," sacījis A.Vešņakovs.