ANO Ģenerālā asambleja trešdien ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēmusi rezolūciju, atbalstot Globālo migrācijas paktu. Rezolūciju atbalstīja 152 valstis, piecas valstis - ASV, Čehija, Izraēla, Polija un Ungārija - bija pret, 12 valstis atturējās, ieskaitot Latviju.
Saeimas Ārlietu komisijas ārkārtas sēde tika sasaukta, lai uzklausītu Ārlietu ministrijas (ĀM) skaidrojumu par Latvijas nacionālo pozīciju sagatavošanu un paušanu starptautiskajās organizācijās, īpašu uzmanību pievēršot ANO Ģenerālasamblejai.
"Par Latvijas pozīciju balsojumā uzzinājām tikai jau no balsošanas rezultātiem - jautājums nav apspriests ne parlamentā, ne valdībā un arī publiskajā telpā nav ticis skaidrots. Mēs saņemam jautājumus no iedzīvotājiem par Latvijas pozīciju šajā jautājumā. Tāpēc vēlamies uzklausīt ĀM skaidrojumu par Latvijas pozīciju un par paktā ietvertajām normām," skaidroja komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).
Skaidrojot situāciju ar migrācijas kompaktu, Pildegovičs norādīja, ka aicinājums no Saeimas neiesaistīties tika uztverts kā aicinājums nebraukt uz Marakešas konferenci un aicinājums neiesaistīties sarunās un jaunajā migrācijas tīklojumā. Vienlaikus tas neesot bijis mandāts aktīvi apkarot šo procesu un iesaistīties aktīvās darbības pret to, tādēļ tika balsots atturoties.
Viņš arī minēja, ka, balsojot, Latvijas diplomāts skaidrojis valsts nostāju un Saeimas lēmumu. Saeimas rezolūcijā bijusi atsauce uz desmit valstīm, no kurām, piemēram, Slovākijas pārstāvis, izgājis no zāles balsojuma laikā, savukārt Latvijas diplomāti nekad neesot piekopuši tādu metodi.
Latvijas pozīcija arī esot gatavota, vērojot šo rezolūcijā minēto desmit valstu nostājas, no kurām tikai Horvātija atbalstījusi kompaktu, skaidroja ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, piebilstot, ka darbā pie šī kompakta notikusi sadarbība arī ar Iekšlietu ministriju, kas atbildīga par migrācijas politiku Latvijā.
Redzot interesi par ANO migrācijas kompaktu, ĀM nolēmusi to iztulkot latviešu valodā, tomēr ierasti ANO darba valoda ir angļu, un šobrīd neesot pietiekami daudz resursu, lai visas rezolūcijas tiktu pārtulkotas latviešu valodā, teica parlamentārā sekretāre, piebilstot, ka oficiālu tulkojumu sagatavo tikai tiem dokumentiem, kuri tiek virzīti ratifikācijai parlamentā.
Viņa arī informēja komisiju, ka par visām rezolūcijām netiekot gatavotas pozīcijas Ministru kabinetam, jo tas nesot prasīts un neesot lietderīgi. Savukārt attiecībā uz Saeimas iesaisti attiecībā uz ANO dokumentiem, Pildegovičs minēja, ka ikdienas Latvijas pārstāvju darbs jau balstās uz Saeimas un valdības pieņemtiem lēmumiem.
Komisijas loceklis Artis Pabriks (JV) pauda skepsi par to, ka pašreizējais pienākumu sadalījums starp ĀM un Saeimu atrastos nelīdzsvarotā pozīcijā. "Man nešķiet, ka vajadzētu ko fundamentāli mainīt šajā sistēmā, jo, ja Saeimas komisijai vai Saeimai ir interese, tad var pajautāt - kas tuvākajā laikā notiks ANO, NATO vai citur. Nedomāju, ka praktiski būsim spējīgi iesaistīties konkrēto sīko pozīciju pilnveidošanā, ko jau dara zinoši vēstnieki, balstoties uz Latvijas likumiem," uzsvēra politiķis.
Komentējot migrācijas kompaktu, viņš minēja, ka daļā sabiedrības un Saeimas esot neizpratne par dokumentu un tam ir arī opozīcija. "Es neesmu šajā opozīcijā, bet saprotu bažas. Ja būtu kaut kas jāpārmet ĀM vai valdībai, tad mans piedāvājums pirms dokumenta apstiprināšana būtu bijis tāds, ka jānāk klajā ar kādu valdības skaidrojumu, kā šo dokumentu būtu jāsaprot. Tas noņemtu bažas sabiedrībā un radītu vienkāršāku situāciju Saeimas balsošanā, taču izvēlējāmies radikālāku veidu," nožēlu pauda Pabriks.
Jau vēstīts, ka ANO Globālais migrācijas pakts tika pabeigts jūlijā pēc 18 mēnešu ilgām sarunām. To vienbalsīgi atbalstīja 192 valstis. Taču pērnā gada decembrī ASV no pakta atkāpās.
Paktu ir publiski noraidījušas arī Austrālija, Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Itālija, Polija, Slovākija, Šveice, Ungārija. Arī Latvijas Saeima pieņēmusi rezolūciju, kurā aicina valdību nepievienoties ANO migrācijas paktam.
Naivis Kvadrātā
Naivis Kvadrātā
Apčidrinskis